Tesla, paskaties cenas uz īri Vecrīgā un, teiksim, Teikā (Cik man zināms, nav no lētākajiem rajoniem). Dotajā brīdī lētākais vienistabas dzīvoklis Vecrīgā maksā 350€ + komunālie, Teikā 160 + komunālie. No turienes arī cilvēku izbrīns, ka dzīvo Vecrīgā.
Piekrītu Cormeum, negribētu dzīvot pa vidu tusiņiem, klaigāšanai caurām naktīm un tūristiem. Pie kam, skats, kāds tur paveras ap 5-6 no rīta, nemaz tik glauns nav. Esmu strādājusi Vecrīgā un gājusi uz darbu tajā laikā, kad tur visu sakopj. Miskaste kā Uzvaras parkā pēc 9. maija.
Vispār mani nepārsteidz, ka daudziem dzīvošana Vecrīgā liekas wow! Ja neiedziļinās ikdienā, tad doma par saullēktu pār jumtiem, ar skatu uz Daugavu izklausās tiešām jauka :)
Klusais centrs, Vecrīga un daļēji arī Centrs kā tāds, daudziem šķiet dzīvošanas ziņā dārgas vietas.
Es, patiesību sakot, nesaprotu to dzīšanos pēc dzīvokļiem "elitāros rajonos", ja īsti nevari to atļauties. Kad dzīvoju Berģos, man bija kaimiņš, ļoti runātīgs vīriņš. Dzīvoja pusnolaistā mājelē, pārtika pamatā no roltonu zupām, toties brauca ar glaunu auto, par kuru katru mēnesi maksāja lielāko daļu no saviem ienākumiem. Kad pajautāju, kāpēc izvēlējies tik dārgu braucamo un dēļ tā ekonomē uz visu citu, viņš pateica, ka tad, kad pasaka kādam, ka dzīvo Berģos un cilvēki ierauga, ar ko viņš brauc, visi uzreiz domā, ka viņam ir daudz naudas. Viņam ir svarīgi, lai cilvēki tā domā, lai gan labuma no tā viņam tiešām nekāda. Ne viņam darbs tāds, kur būtu svarīgi izskatīties atbilstoši, ne kādi citi vērā ņemami iemesli. Vienkārši gribas, lai cilvēki viņu apbrīno. Bieži vien man šķiet, ka tie, kas plātās, ka dzīvo/ir dzīvojuši Vecrīgā vai kādā citā iedomāti prestižā rajonā, ir tādi paši, kā tas vīriņš no Berģiem.
Vēl mani pārsteidz tie, kas saka, ka tādi guļamrajoni ir sliktāki, teiksim, par centru. Katram rajonam savi plusi un mīnusi. Centrs jau diži neatšķiras no guļamrajoniem - daudzstāvu mājas, sablīvētas viena pie otras. Ja neskaita ēku izskatu, nekas savādāks jau nav. Gandrīz vai pat vēl tizlāk, jo, ja guļamrajonos uz katrām dažām mājām ir bērnu laukumiņš, lai arī bēdīgākā stāvoklī, un zaļš placis, kur suņukam izskrieties, tad centrā ir daži parki, ar ko arī jāiztiek.
Manuprāt nav svarīgi, kurā rajona dzīvo. Svarīgi ir paša attieksme pret savu dzīvesvietu. Ir divu veidu cilvēki. Vieni, kas dzīvojot, teiksim, Pļavniekos, kauks, ka tracina dzīvošana tajās sērkociņkastīšu mājās, centrs, redz, elitārāks, otri, kas priecāsies, ka 15-20 minūšu laikā ar kājām var aiziet uz mežu.
Visa tā elitaritātes būšana ir mūsu galvās. Katram pašam jāizlemj, kas viņam ir svarīgāk - lai pašam ērti, vai lai citiem ir ko pastāstīt.