Nesen biju vienā publiskā sporta pasākumā. Neilgi pēc tā saņēmu ziņu Facebookā no viena vīrieša. Viņš mani pasākumā esot pamanījis un pēc tam atradis sociālajos tīklos. Viss jau forši.
Bet tālāk nekā :D
Es kaut mēģinu bīdīt sarunu tālāk, nu tipa, ja jau es tev patīku, tad rīkojies.
Uz ko viņš atbild, ka esot pārāk kautrīgs tam.
Nu ja neko, tad neko. Pateicu, lai turpina kautrēties tālāk.
Es nesaprotu, es vienkārši nesaprotu... Ja jau pamanīja mani, atrada, uzrakstīja un pateica vēl ka patīku, kāpēc viņš neko tālāk nedarīja, neaicināja uz randiņu. Un attaisnojas ar kaut kādu kautrību! Sviests kaut kāds...
Bet kāda jēga ir censties un meklēt meiteni sociālajos tīklos, rakstīt viņai, ja pat nedomā satikties. Nē, nepareizi uzrkastīju - esot par katurīgu, lai satiktos :D Vienkārši tā vīriešu loģika man nav saprotama :D
Tāpēc, ka mūsdienās vīrieši ir pieraduši, ka sieviete pati visu izdarīs - pirmā uzsāks sarunu, uzaicinās uz randiņu utt. :D Un sievietes pašas pie tā vainīgas, ka tā izlaidušas vīriešus. Jo pašas rada iespaidu, ka viegli dabūjamas un lec virsū uzreiz kā vīrietis uz viņu paskatās.
Un jācieš normālajām sievietēm, kas sevi ciena.
Zini, ar šādu attieksmi tu arī viņu aizbaidīji. Ne visi vīrieši ir tik drosmīgi un komunikabli, ka uzreiz var tā mierīgi uzaicināt sievieti uz randiņu. Ja viņš ir papūlējies un atradis tevi soc. tīklos, tad interese IR. Tālāk jau nākamais solis bija tavā ziņā. Tā vietā, lai vairāk par viņu painteresētos, iesaistītos sarunā un mazliet vairāk atraisītos, tu uzreiz gaidi no viņa nākamo soli (randiņu). Ja puisis atzīstās, ka ir kautrīgs, tad uzreiz tiek atšūts ar "nu tad kautrējies tālāk". Es nebrīnos, ka esi viena!
Ha ha man pašai tipa viņu bija jāaicina uz randiņu?
Nē, bet sākumā vienkārši parunāties varēji. Puisis paliktu drošāks un būtu tevi uz randiņu uzaicinājis. Es esmu aizgājusi uz randiņu ar kluso puisi pēc 6h pļāpāšanas pa telefonu.
Ja jau es atbildēju svečam čalim, tad jau es arī biju ieinteresēta. Iesaistījos sarunā, virzīju šo visu uz kaut ko. Bet beigās saņemu atrunas ar kautrīgumu. Kas man viņš jāmierina, nē, draudziņ, saņemies, tu to vari, tu vari sev interesējošu sievieti uzaicināt uz randiņu. Kaut kā galīgi nevīrišķīgi... Ja esi vīrietis, pienāc pie sievietes, pasaki, ka patīk, ka gribi satikties, un uzaicini uz tikšanos. Viss. Vai tiešām tas ir tik daudz prasīts no vīrieša?
Es gan atbalstu autori, tādi kautrīgie memmesdēliņi, lai meklē sev labāk"mammu", kura viņa vietā visu izdarīs (lasīt - uzaicinās uz randiņu, atzīsies vēlāk mīlestībā un dāvinās dāvanas, kā arī lems par turpmāko attiecību virzību) nevis draudzeni! (t)
A tev neienāca prātā, ka puisis ar to "esmu pārāk kautrīgs, lai tiktos" mēģina izzināt, vai tu esi tikpat ieinteresēta, cik viņš? Varbūt, ka viņš nav no tiem izskatīgākajiem čaļiem, kuriem pašpārliecinātība pa visām vīlēm spiežas ārā? Atklāšu noslēpumu - lielākajai daļai vīriešu ir nenormālas bailes no atraidījuma. Ja arī būtu ilgāk pakomunicējuši virtuāli, neviens nebūtu nomiris. Nu neko, cerams puisim ar citu meiteni veiksies labāk.
Pirmkārt jau cik jauns/vecs tas virietis protams vecumam jau var nebūt liela nozīme.
Ļoti daudzi puiši ( tāpat kā meitenes ) ir nedroši, kautrīgi un pat bailīgi ( no atraidījuma ) itsevišķi, kad vēl jauni un nepieredzējuši. Visiem ir bail uzsākt jaunas attiecības un visi gaida pretī nākšanu nevis noraidījumu vai pat izsmieklu.
Nu neko, cerams puisim ar citu meiteni veiksies labāk.
Piekritīšu šim! Jo apnicis šī mūžīga - vīrietim pirmajam, vīrietim jāpērk, vīrietim jāizmaksā, vīrietim jāuzdāvina, vīrietim, vīrietim, vīrietim....Pašas tik nevarīgas, vājas, ka bail! Tik pēc tam ņaudam, ka ir 25 + un esam vienas....Pff!
449
