Realitātē ir tā, ka tas ir diezgan neiespējami pateikt sev, vsjo es tagad gribu buut citādāks, mainīšos!
Tas notiek kaut kādu notikumu, pàrdzīvojumu dēļ, agrāk biju histēriķe, gadiem ejot tagad protu savas emocijas neizlikt agresīvā veidà, saturēt savas emocijas un pirms krītu panikā es apdomāju, ko es varu darīt, lai izkļūtu no situācijas, kas ir atkarīgs no manis. Un, jā, pie tā mani noveda smagi emocionālie pārdzīvojumi, tas, protams, nenàca vienā dienā, vienkàrši ar katru reizi es kļuvu arvien apdomīgāka, līdz izmainiijās daļa manis.
Tas pats, agrāk biju klusā čiepiņa, cilvēkos vienkārši likās, ka mēli noriju, jutos paralizēta, ne pakustēties, ne ko pateikt nevarēju, ar laiku, ar sāpiigu pieredzi es sapratu, ka klusējot neko neiegūstu, es burtiski māciijos runāt, komunicēt, es mēģināju, līdz šobrīd man komunikaacija vairs nesagaadā mociibas, bet gan prieku.
:-)
2797
