Pati īsenībā pazīstu daudzas sievietes, kuras mīļākās lomā bijušas.
Manam tēvam mīļākā bija 7 gadus. 7 nolādētus gadus! Mamma, protams nojauta, pats tēvs prom negāja, jo māte labi pelnīja un uzturēja ģimeni principā. Pats gan vienmēr noliedza, bet nu daudz kas par to liecināja, atceros vēl, kad mazu viņš mani iepazīstināja ar tās mīļākās meitu, protams, tolaik neko nesapratu. Pēc tam mamma beidzot saņēmās un izšķīrās, atrada jaunu vīrieti un ir super laimīga tagad. Tēvs atkal apprecējās ar to mīļāko un kopā audzinu bērnu. Galvenais, ka viņš nav nekās zelta gabaliņš, bet viņai iepriekš bija vīrs dzērājs, tādēļ arī laikam tos 7 gadus maza uzmanība no viņa puses jau bija liela laime, tagad vispār. Un jā , iņa par tēvu jaunāka kādus 11 gadus.
Tad viena drauga radiniece arī ļoti lepni mums stāstīja , ka nocopējusi bagātu vīrieti (dzīvo ārzemēs) ,kuram bērni un kurš precējies ļoooti ilgi. Jā, veda ceļojumos viņu, operēja viņas radiniekus (viņš populārs ķirurgs) un nu katrā ziņā viņu viss apmierināja, jo ķip pati attiecības negribēja, bet fiziskās vajadzības jāapmierina un tas ir ideāls variants. Viņai pat vienai izmaksāja ceļojumu. Kad jautāju, vai nav kauna un tak sieva kā jūtas ,teica, ka pati vainīga, ka viņiem nav attiecībās intīmās tuvības un vīrietim to vajag, krč zudis "asumiņš". Biju tik dusmīga, centos ieskaidrot, ak tas ir nepareizi, bet nu nepārliecināju, jo visi taču esot tikai ieguvēji. Nu nekad nesapratīšu krāpšanu.