nepatīkama situācija

Ja tā ir tikai draudzene tad es tomēr uzskatu ka varētu ar iepazīstināt jūs, lai tomēr arī varētu saprast vairāk kas un kā, ja vīrietis no tā atsakās, tad jau es sāktu vairāk šaubīties par viņa uzticību.
Manam draugam arī ir draudzene ar kuru viņš ik pa laikam kontaktējas, bet viņš visu laiku saka ka mums visiem kur jaiziet kopā un jāiepazīstas, vienkārši līdz šodienai dēļ laika trūkuma nav sanācis iepazīties, bet plānos tas ir.

Labi, ka Tev ir doktora grāds vīriešu psihoanalīzē, uzreiz visu zini, kas un ko domā, ko vēlas. Man, kā vienkāršam cilvēkam, ir princips nedomāt otra vietā, neradīt problēmas tur, kur to nav.


Kas ta' man?! Ne tu pirma ne pedeja kura dzivo kaa strauss ar galvu smiltis. Ne mana cuuka ne mana druva. Tas, ka kauto ignoree un par to nedoma nenozime, ka tas neeksistee.

Par cik man pašai kopš skolas laikiem ir daudz draugu vīriešu, tad es varu apgalvot, ka šāda draudzība IR iespējama bez nekādiem dziļākiem akmeņiem.
Turklāt, cik beiži ir gadījumi, ka piekrāpj tieši to, kuriem nav tādu draudzeņu un kuri visu attiecību laiku ir bijuši šausmīgi pareizi un svēti.

Nu nenoslēpsiet savus puišus no visām pasaules sievietēm!!!!

bet tev jasaprot ari tas, ka viriesi nepavada laiku ar sievietem kuri vinjam nepatik, tatad patik satikties, simpatize.

Nu šis gan ir pilnīgas glupības, nevajag spriest pēc sevis. :D Nu nav tā, ka visas sievietes draudzenes ir potenciālās mīļākās, ir arī draudzenes, kuras tiek uztvertas kā draugi, kā čomi, kā māsa.
Augšējais citāts ir par mani. :D Es nekur neietu, ja man kāds nepatīk, tāpēc es neeju. :D Bet par savu draugu gan zinu, ka viena meitene ir vnk čomene no skolas laikiem.
Visa atslēga draugu - draudzeņu būtībā ir tikšanās reižu daudzums. Ja zvanās, sarakstās, tiekas regulāri, tad tas jau liekas aizdomīgi. Ja tas notiek ik pēc garāka laika. Tad ok.
Loģiski, ka īsti normāli tas nav, ja mīļotais iet kkur ar savu ''draudzeni'' pāris reizes nedēļā kkur. Vai sazvanās katru dienu.

Runā ar draugu, bet nevis par to, ko viņš dara, bet to KĀ JŪTIES TU VIŅA DARBĪBU DĒĻ. ja puisis tevi nesadzirdēs un neieklausīsies, nav vērts.

Mūsu attiecībās pat jaunus cilvēkus kurus apstirpinam sociālajos portālos viens otram paskaidrojam, kas tas ir, lai nesanāk zili brīnumi. Saprotu, ka tā nav visur, taču nopietni? Ar meiteni, ar ko jau iepriek;s ir rakstījies, tev melojis ,TIKAI koleģiālas attiecības? Nu nevar tā būt, īpaši ja izvairās par to runāt. Lai iepazīstina, pasaki, ka iesi līdzi! Tu esi viņa otrā puse, gandrīz kā viņš pats.

aj man vispār šīs diskusijas liekas tik nenormālas.. Nu kā var pastāvēt kaut kāda tāda draudzība. Ja visi kopā , tad normāli, bet ja čalis iet un kko tiekas ar citām beigām, kādi tev vēl jautājumi. Es vnk sakravātu viņa mantas un aiz durvīm izliktu

Un tautā mēļo, ka vīrieši domājot ar kājstarpi... Palasot šo diskusiju šķiet, ka sievietei nav citu mērķu dzīvē kā piesiet kādu nabaga vīrieti un diktēt viņam visu dzīvi - ko ēst, ko ģērbt, ko darīt un ar ko drīkst vai nedrīkst draudzēties.

Šī vispār ir pērle: ,

jo mans vislabākais laika pavadīšanas veids ir mans LĪGAVAINIS./

Līgavainis nav priekšmets, bet būtne. Viņš ir nevis veids, bet ar viņu pavadīt laiku ir veids. Paaudzies.
Kas attiecas uz tēmu - piekrītu, ka neatzīties, ka telefons bijis līdzi un nav gribējis uz ziņām atbildēt ir centiens otru pusi neaizvainot. Cik patīkami, ja draugs pasaka - ai, man bija pārāk interesanti pašam ar sevi, ar tevi negribēju runāt? Cilvēks vispirms ir cilvēks, tikai pēc tam dzimums. Es peikrītu, ka ļoti daudzas draudzenes netiek ņemtas līdzi, jo tiek celtas scēnas un pretenzijas. Un nelaimīgs tas vīrietis, kuram simpātiskas kolēģes... Līgava sēž un mājās zāģē. Skumji.

Man personīgi, piecus mūžus nebūtu nepieciešams vīrietis, kurš ļauj sievietei sevi kontrolēt un visu dzīvi diktēt. Kas tas par vīrieti? Kārtīgs vīrietis neļausies sievas diktatūrai un tāpat viņš neļaus šai vistiņai nelaikā perēt. Atsēdinās un miers mājās. Ja histēriķe, tad pelnījusi. Ja būtu normāla līgava, diez vai būtu tā, ka neņem līdzi. Varētu pat teikt - niķīgos bērnus atstāj mājās, lai garīgo nečakarē; analoģiski ar šīm nemitīgajām kāzu atcēlējām, jo kāds uz kādu paskatījies.

Man šķiet lielākā problēma ir tā, ka cilvēki precas, jo grib precēties - nevis precas, jo jūtas stabili un pārliecināti ar un par partneri visos dabiski normālajos stāvokļos.

Šī vispār ir pērle: ,
jo mans vislabākais laika pavadīšanas veids ir mans LĪGAVAINIS./

sito biju palaidusi garaam :D :D :D :D njaa.....

stekkaglmr Ja Tu runā konkrēti par mani, tad es nemaz neesmu prasījusi, lai mani ņem līdzi, jo viss, kas notika, notika slepeni. Ja es zinātu, ka vīrietis iet kaut kur un teiktu, ka neņems līdzi, tas ir cits gadījums

Nu ja viss notiek slepus tad tik pat slepus tu vari arī vienā dienā pazust no viņa dzīves :D

Tu jau esi diez gan ļoti lietas kursā par to - kas, kā, kapēc, kam un ko ir teicis. Šaubos, ka vīrietis nu gluži visu no tevis turējis noslēpumā. Tu tikai sabiezini stāsta krāsas.
Bet šoreiz es tīri vispārīgi, jo baigi aizķēra tie vārdi - , jo mans vislabākais laika pavadīšanas veids ir mans LĪGAVAINIS./

stellaglmr kapēc tad ir vajadzīga otra puse, ja ar citām jātiekās> Ja dzīvē atrodi otru pusi, tad atrodi viņā tās īpašība,s kas vajdzīgas no pretējā dzimuma, ar pārējiem draudzējies sava dzimuma. Ja nepietiek ,tad tiekaties kopā. Un pat ja ne kopā, tad iepazīstini. Arī manējais sākotnēji bija greizsirdīgs uz man labu draugu, ar kuru mēdzu reidzi gadā satikties,bet tad iepazīstināju, kopā izklaidējušies esam un viņam pilnīgi skaidrs, ka tur nekas nebūs, apts visu savā macīm redzējis un to draudzību novērojis, problēmu nav. A ja te jāslēpj, nu tad tas nav normāli.
Un salīdzināt sievu ar niķīgu bērnu ir muļķīgi. Tad jau vīriešus var ar suņiem salīdzināt, kuriem sievas var tikai uzsvilpot un viņi nāk. Attiecības sastāv no diviem cilvēkiem un viņu vēlmēm. Ja vienai pusei kas nepatīk, otrai tas jārespektē. Jo, kā nekā, ģimeni Tu veidosi ar savu mīļoto, ja patiesi mīli, nevisk aut kādu kolēģīti Anniņu. Kada gan ir jēga tādām attiecībām starp sievieti un vīrieti tad?

Kārtīgs vīrietis neļausies sievas diktatūrai un tāpat viņš neļaus šai vistiņai nelaikā perēt.

un šis ir pērle. Kārtīga sieva tad neļaus vazāties vīram apkārt un darīs ko gribēs. Neesmu sievieš uatbalstītāja, bet ļoti cienu vērtību "pāris", kurā abi vienojas par sev pieņemamiem noteikumiem. Nerīkojies tā, kas nepatiktu otram. Nu neskrienu es katru piektdienu ar meičām uz klubiem, lai gan varbūt gribētu, jo zinu, ka man vīrietim tas nepatiks - un tas ir normāli, jo man viņš ir mana ģimene, mana nākotne, nemainīšu pret laiku ar kkādām čikām vai kur nu vēl kaut kādu draugu Andrīti. Ja nespēj pieņemt otra robežas un uzskatus -šķiries un nečakarē bobi otram.

Man arī reiz uzplaiksnīja tāda aizdoma un greizsirdība, kad mans ex apstiprināja kaut kādu meiteni soc. tīklā. Sajūta bija interesanta - it kā iedegtos lampiņa un uzreiz bija skaidrs, ka tur kkas nav tīrs.... Jo nekad līdz tam nebija nekādu emociju, ja ex apstiprina draugos kādu sievieti. Ierakos dziļāk un jā, šo to atradu. Tik spilgti intuīcija mani vēl līdz šim nebija brīdinājusi.

Un salīdzināt sievu ar niķīgu bērnu ir muļķīgi. Tad jau vīriešus var ar suņiem salīdzināt, kuriem sievas var tikai uzsvilpot un viņi nāk.

Bet par ko arī ir šis stāšts. Vīŗs nedrīkst to, nedrīkst iet tur, nedrīkst darīt tā, šā; vispār vīrietis nedrīkst bez sievas atļaujas eksistēt.

Kārtīgs vīrietis neļausies sievas diktatūrai un tāpat viņš neļaus šai vistiņai nelaikā perēt. Atsēdinās un miers mājās. Ja histēriķe, tad pelnījusi. Ja būtu normāla līgava, diez vai būtu tā, ka neņem līdzi. Man šķiet lielākā problēma ir tā, ka cilvēki precas, jo grib precēties - nevis precas, jo jūtas stabili un pārliecināti ar un par partneri visos dabiski normālajos stāvokļos.

Ja kopē, tad iekopē pilnu citātu nevis pagrāb no gaisa sev interesējošo un interpretē kā ienāk prātā. Pēŗle, pfff.

Respektīvi, precizēju - meitenes, konkrētā citāta īpašniece, paziņoja - ja virietim būs draudzene ar kuru aiziet uzspēlēt futbolu, piemēram, viņa momentā atcelšot kāzas, jo tas nav pieļaujams. Tā ir agresīva otra pakļaušana. Tā ir scēnu rīkošana no nekā. Un tādas meitenes ir pilnas ielas. Un jā, es uzskatu, ka tas ir briesmīgi un netaisni. Un, jā - šādas sievietes ir pelnījušas sēdēt vecmeitās līdz sapratīs, ka vīrietis nav priekšmets vai īpašums, bet dzīva būtne.

Un tieši tāpat, kā sieva nedrīkst viņu komandēt, vīrsn edrīkst darīt kaut ko tādu, kas varētu sāpināt sievu. Pāris tomēr jau sākumā zin viens otra robežas un vēlmes. Ja ABIEM ir pieņemami tikties ar citiem, tad labi, ja nē, tomēr primārais ir sievas, nevis Anniņas viedoklis. Ja mīli cilvēku, nekādas kolēģes un nekas cits neatsvērs mīļoto.
Attiecības ir savstarpēja sapratne, kurā abi dara maksimāli to, lai neizdarītu pāri viens otram un tomēr respektē otru. Nevis es gribu, es darīšu, man vienalga, ko saki Tu.

Tev tiešām šķiet normāli, ka Tavam vīrietim nedrīkst būt neviena parasta draudzene? Ja būtu gribējuši kaut ko, sen jau būtu uzsākuši, kad bijāt sagājuši ragos.

Aha. Man arī bija tāds kursabiedrs, bijām draugi. Viņš man daudz palīdzējis savulaik, zvanīja un aicināja uz visiem pasākumiem, arī brīvlaikā. Bija viens bet, viņš manī bija ļoti ieskatījies, bet man viņš kā vīrietis nekad nepievilka. Nabaga viņa draudzenes, kuras ticēja viņam, ka esmu viņam TIKAI kursabiedrene.

Jā, ir dažādi cilvēki. Ja pāris sākumā vienpjas, ka netiksies ar citiem un pēkšņi vīrietis iet spēlēt futbolu ar Anniņu - tas ir aizdomīgi un varbūt ne gluži apamts kažu atcelšanai, bet paskaidrojumiem gan. Ja sākumā vienojas par to, ka tas ir ok, nekā nav. Ir dažāi attiecību modeļi un dažādi cilvēki. Manās attiecībš mēs neejam uz kafejnīcām vai futboliem ar citiem pretējā dzimuma pārstāvjiem un to nedarīsim, lai nesāpinātu viens otru.

Auores agadījumā arī viņai tas nav pieņemami, bet puisis to neņem vērā un tā jau ir problēma, jo šeit puisis zin mīļotās uzskatus , taču rīkojas pretēji viņiem. Katrā no šādiem gadījumiem ir jāmēra pēc konkrētā pāra attiecību modeļa mērauklas. Viņai tas neliekas pieļaujami - lūdzu, skatamies no šāda skatupunkta, nevis Tu apziņo, ka tev tas ir ok un nu tik viņai jāpaliek vecmeitās jo viņa muļķe. Kā var nesaprast ka visi nav vienādi!

šodien nemitīgi domājot par šo situāciju, ienāca prātā doma- kāda ir meitenei sajūta, apzinoties, ka "lien" iekšā citu attiecībās?
Pat ja es nebūtu aizņemta, man pašcieņa neļautu būt kaut kam tādam

Ja vīrietim jāciena sievas nepatika, kura veselam cilvēkam šķiet slimīga; tad sievai jāciena vīŗa vēlēšanās uzturēt draudzīgas attiecības ar cilvēkiem nešķirojot to pēc dzimuma. Vai tomēr tiesības tapt uzklausītai ir tikai sievietei?