Jūs arī ākstijāties pa telefonu?

Kaut kas tāds bija, jā. Kaut kādam 118. Bet īpaši ar to neaizrāvos.

Atceros, ka ar draugiem zvanijāmies uz 1188 un uzticības tālruni.

Esmu zvanījusies uzticības tālrunim un visādiem random numuriem. Bet nu tas bija 10 gadu vecumā. Tagad, kad kāds man no sīčiem šitā uzzvana, nāk smiekli, jo atceros sevi. :D

Jā, mēs arī zvanījāmies 1188 :D Un visādus smieklīgus, arī intīmus jautājumus prasījām :D

Tām, kas zvanījās 1188 - jums nebija žēl tērēt kredītu? :D

Jā - 1188, tele2, skolotājām, kuras mums nepatika (no sveša cilv. numura), nezināmiem numuriem.
Ar 1188 un tele2 atceros, ka par pelmeņiem un sviestmaizēm runājām.
Skolotājām - mūzikas skolotājai zvanījām uz dziedājām - Mani sauc Zaiga uzvārds, kā tevi sauc? (ir tāda dziesmiņa) vai arī skolotājai, kura ir ticīgā prasījām vai Dievs mājās, te Jēzus zvana.. nu un tādā garā.

Bļin, sēžu, atceros un ņirdzu :D forši laiki bija :D

Atceros, ka no mājas telefona zvanījām savā laikā, tikai neatceros kam un ko teicām.
Tās, kuras atcerās, pastāstiet savas sarunas. :D

vai Dievs mājās, te Jēzus zvana

Ak jel, tā sasmējos :D :D

Atceros, ka ar draugiem esmu zvanījusi gan uzticības tālrunim, gan random numuriem, gan pazīstamiem, kuru numurus dabūjām...visjautrāk bija uzticības tālrunim raudošā balsī (reizē valdot smieklus) stāstīt izdomātas absurdas problēmas :D

vai Dievs mājās, te Jēzus zvana

šis tiešām ir ļoti smieklīgi. :D

Bērnībā, kad pa mājas telefonu nebija jāmaksā un tāda ekstra kā numura noteicējs pat sapņos nerādījās. Mēs ar draudzenēm ņēmām dienas avīzi un sludinājumos izliktajos numuros zvanījām un ākstījāmies. Tie tik bija laiki :D

Neatceros, ka būtu zvanījusi kādam un ākstījusies... tikai biezajā telefongrāmatā esmu meklējusi pamatskolas simpātijas mājas telefona numuru un zvanījusi, lai paklusētu klausulē :D(s)

protams ka ākstījos , atceros ka norunāju tolaik 40ls , tā bija baigā nauda, no vecākiem dabūju tesienu:-D

Mums bērnībā topā bija:

-Labdien! Jums durvis vajag?
- Nē, paldies.
- Tad mēs aiziesim tām pakaļ

:D


Ne pa tēmu, bet mēs vēl metām pa logu ārā no kāda 5. stāva maisiņus ar ūdeni uz ietvēm, kur cilvēki iet, crazy :D

Īstenībā ne pārāk. Atceros vien pāris reizes. Mums gan bieži zvanīja :D

Jap, mēs arī metām maisiņu pa logiem, īpaši jautri gāja ar lielajiem.. pēc tam talkā nāca olas.. bet tad, kad satumsa, tad pienāca lāzerīša kārta :D

Ne pa tēmu, bet mēs vēl metām pa logu ārā no kāda 5. stāva maisiņus ar ūdeni uz ietvēm, kur cilvēki iet, crazy

Kauns tagad pašai paliek to atceroties. :D

maisiņus arī metu, vel atceros ka ar brāli ē'dam salčiku uz balkona, mans jau bija baigi pakusis ,vairs negribēju ēst , izdomāju nometīšu no balkona-un uzmetu vienam džekam virsū, tas pēc tam nāca un zavnījās pie durvīm:-D

kampanella, :-D:-D:-D pārsmējos par durvju joku :-D

Atceros, ka laikam 10 gados zvanīju uz tiem ''sekss pa telefonu'' numuriem un raudulīgā balsī lūdzu, lai mans tētis viņai nezvana, lai viņa ar viņu nerunā, jo mamma tad raud, un tas ir slikti, ka tētis ar viņu runā. Lieki teikt, ka es jau toreiz tā līdz galam nemaz nezināju, kāpēc tieši vīrieši vispār tur zvana :-D Bet sieviete otrā galā totāli uzķērās (vai arī ļooti labi tēloja,lai naudu dabūtu), bet no savas ''pasūti pa pastu manas biksītes '' balss , uzreiz pārvērtās par ''zaķīti, nepārdzīvo lūdzu, nebēdājies'' utml. Man liekas, ka viņai pašai bija vainas apziņa par savu darbu :-D