Ļoti, ļoti jūtu līdzi :( Man Septembrī mūžībā aizgāja omīte, arī ar mammu pirmo reizi bēres organizējām.
Par svārkiem: Man bērēs bija mugurā melna vestīte un krekliņš + melni zīmuļsvārki līdz celim, manuprāt, bija pieņemami. Citiem arī bija tāda tipa svārki, varbūt vēl melnas zeķubikses.
Likām zārkā līdzi vecmāmiņas mīļās brilles un šalli, laikam vairāk neko citu.
Bērēs mums tur vispirms mācītājs runāja, tad bija atvadas no aizgājēja (ģimene iedod bučiņu, noglāsta galvu, utml), pa vidam vēl vijolniece spēlēja sēru dziesmas. Tad nesa zārku līdz kapa vietai, mācītājs vēl teica runu, tad bija pēdējā iespēja atvadīties (šeit viesi arī varēja iet pie zārka un pateikt kādu mīļu vārdu, noglāstīt utt) un tad vecmāmiņa tika guldīta zemes klēpī.
Ja rodas kādi jautājumi, vai galīgs apjukums, droši raksti!