Tagad, kad visas draudzenes ir pelnošas patiesībā esmu novērojusi, ka tās, kas pelna mazāk ir dāsnākas, nekā tās, kas pelna vairāk.
Un īpaši šausmīga attieksme ir novērojama ar tām, kas pelna krietni vairāk.(2-3x vairāk par mani) Man pat nav patīkami ar tām meitenēm vairs sazināties, tāpēc izvairos no jebkādiem kontaktiem. Jo viņas pat tik daudz kā pakārtot tikšanās vietu man nespēj izdarīt, visu laiku man jābrauc pie viņām ciemos, vai jādodas tusēt kad viņām ir ērtāk utt. Bet kad man kaut ko vajag tad pirmā atruna -- naudas žēl, tas ir dārgi utt.
It kā jau forši cilvēki, reizēm palīdz kā neviens, bet reizēm, kad visvairāk vajag viņus -- ne ziņas ne miņas. Un vēl apvainojas, kad es atsaku viņu superīgajām ceļojumu vai spa idejām, norādot, ka man vienkārši nav tādu līdzekļu, jo nepelnu tik daudz naudas kā viņas.
Lai gan es visu laiku domāju, ka es vienkārši esmu tāds introverts cilvēks, tāpēc man ir grūti pieņemt no citiem tādu spiedienu uz manis :-(
Pati gan vienmēr cenšos piedomāt, vai mani plāni neradīs apgrūtinājumu draudzenēm, ja nav viņām tās naudiņas esmu ar mieru izmaksāt utt. bet pati gan uz tādu neparakstos, lepnums laikam jau.... Turklāt uzskatu, ka esmu pietiekami pieaugusi, lai varētu draudzenēm atteikt kādu pasākumu naudas trūkuma dēļ -- neesam mazās un neesam svešinieces... :-)