Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

klapatas

 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
Sveikas, es pat nezinu ar kādu nozīmi šo diskusiju vedoju, man pašai iekšā ir sakrājies tik daudz lietu, un tā tikai rodas, un rodas... un pilnīgi neviena nepazūd, agrāk būtu kādam par tām stāstijusi, lai cik baisas tās būtu, es nespētu tās noturēt sevī, bet nu šīs pašas problēmas ir iemācījušas man nerunāt! Nerunāt par to, kas notiek un par to, kas neskar konkrēto personu šajā lietā, pat ja cilvēks ir man tuvs. Un kāda gan starpība ko cilvēki nodomas par mani? Pareizāka rīcība ir noklusēt un nepateikt, jo tas pasargā cilvēku, kuram tiek pateikts... lai nerastos nopietnas problēmas viņam, bet jaunas problēmas man. Un nešaubos, ka pārmetumus dzirdēšu arī šeit, bet tie ir arī citās diskusijās un tad rodas jautājums, vai jūs esat tur uz vietas, lai izdaŗitu secinājumus par cilvēku? iespējams jebkurā disukusijā vairāk problēmu - iepriekšēja pieredzes, zināsānas, bailes no atkārtošanās, izmisums.... reizēm labāk ir noklusēt - un pateikt naivos muļķa vārdus "viss būs labi". Man pat aizvainojumi ir vienaldzīgi, pat atbalstu negaidu, pat bailes ir aprimušās, esmu vienaldzīga uz sāpēm - fiziskām, garīgām, bet vai to kāds redz ? es smejos, smaidu, priecājos... un tā nav izlikšanās, es vienkārši esmu pieņēmusi šīs problēmas, pat ja zinu, ka labi tās nebeigsies, ne kripata... - galvenais lai tās ir savos rāmjos un neizpaušas tālāk - sarunās, dzīvē.

Lai diskusijai būtu jēga... kā jums ar klačām iet ? vai bieži rakstat kādai anonimi, vai stāstat visu savai draudzenei,varbūt to zina tikai mīļotais, vai dzīvojat pati ar savam problēmām?
27.06.2015 23:45 |
 
Reitings 6750
Reģ: 16.01.2011
Mans svarīgais plecs, kurš mani balsta ļoti grūtos brīžos, ir mans draugs. Pirms drauga bija pāris draudzenes, kuras zināja, kā man patiesībā ir, bet vairs ar viņām nerunāju par sāpīgām tēmām. Ir grūti, jo apkārtējiem taču savas problēmas negribās uzkraut. Arī šķiet, ka draugam bieži vien par daudz lieku uz pleciem, bet viņš saka, ka viss ir kārtībā. Tāpēc jau esam viens otram - es uzklausu viņu, kad viņam tas vajadzīgs.

Miljons gadus atpakaļ esmu tepat cosmo izsūdzējusies. Nožēloju? Jā. Nedarīšu tā vairāk? Nedarīšu.
27.06.2015 23:52 |
 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
Mincis - cilvēkiem nevar uzticēties, diemžēl nevienam, ne tālākiem, ne tuvākiem.
27.06.2015 23:55 |
 
Reitings 517
Reģ: 28.03.2015
Man tas šķiet briesmīgi- nerunāt ne ar vienu par kādu samilzušu problēmu.:-|

Nevienam anonīmi par savām problēmām nerakstu, savām draudzenēm arī visu nestāstu, bet pilnīgi visu, kas ar manu dzīvi notiek, zina mana māsa, viņa ir mans tuvākais cilvēks, uzticos viņai un zinu, ka viss, ko pastāstu ir drošībā, kā arī viņa man ļoti palīdz gan sniedzot padomus, gan vienkārši uzklausot. Man laikam būtu ļoti grūti, ja vajadzētu pilnīgi visu paturēt sevī.
27.06.2015 23:56 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Visefektīvākais līdzeklis visām klapatām ir vīna vakars ar draudzenēm.
Neesmu no tām, kas baigi patur visu sevī, man svarīgi ir izrunāties. Atsevišķos gadījumos tas ir vīretis, bet lielākoties - draudzenes.
27.06.2015 23:57 |
 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
Sibille - pasaulē notiek tādas lietas, par zināt nevajag nevienam, ja zināsi - tiksi tajās iekļauts... Bet tas iemāca nejust neko - ne nožēlu, ne sāpes, ne bailes, un visas problēmas - darba, ģimenes strīdu, draugu, ikdienas vairs nešķiet ne kādas problemas.
28.06.2015 00:00 |
 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
Zakjis* - man pašai agrāk bija svarīgi izrunāties, nespēju paturēt sevī, gribēju atbrivoties, bet tagad nekas neatlik, jo ne tikai uzrodas jaunas problēmas, bet visas ko nenorutēju sevī atgriežas ar... šausmām. Tāpēc dažu dienu laikā es par sevi vairs nestāstu gandrīz neko, tikai to ko redz, vai dzird klātesošie cilvēki, pastāstu to kas ir nepieciešams.
28.06.2015 00:02 |
 
Reitings 1414
Reģ: 20.05.2014
tu nodari sev kaitējumu, ko viss paliek iekšā, es esmu kā vulkāns, man ir mana stiprā pils blakus un neuzskatu par nepieciešamu sevi nežēlot un citus žēlot, visiem sāp, arī man. nocietināties nevajag, pasaules košākās krāsas tā var paiet garām. (l)
28.06.2015 00:06 |
 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
Trīne1 - es patiesi girbu par to runāt, es gribu izstāstīt, es vēlos kliegt, mesties.... bet tam nekam nav vairs jēga, asaras rada tikai jaunus jo jaunus kaitējumus. Viens vārds - .... es gribu pateikt bet nedrīsktu.
28.06.2015 00:08 |
 
Reitings 1414
Reģ: 20.05.2014
kas tad tas tāds ir par ko nedrīkst runāt? dīvaini.
28.06.2015 00:10 |
 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
Nenovēlētu to nevienam, ja te kāda ir, kura ir ar ko lidzigu saskārusies, viņa/viņš zinās par ko es runāju, un pat vārdu šeit nespēs iekomentēt. Es esmu jauniņā,vēl cīnos ar savām spējām.
28.06.2015 00:11 |
 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
meklēju dienas beztēmu - neatradu... Kā jums pa dienu gāja?
28.06.2015 00:13 |
 
Reitings 1414
Reģ: 20.05.2014
es esmu veca un neprotu minēt, īpaši pēc vīna. vienīgais,kas nāk prātā izvarošana.
28.06.2015 00:13 |
 
Reitings 2816
Reģ: 19.01.2015
Uzticos tikai draugam, un arī ne līdz galam. Ar draudzenēm nerunāju par tik smagām tēmām, kas spiež sirdi. Un to draudzeņu arī ir , jeb draudzene ir 1.
Anonīmi ir bijusi vēlme izrunāties, jo neviens Tevi nezin.
28.06.2015 00:14 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Piedod, bet izklausās pēc drama queen un mazohisma 2 in 1...
28.06.2015 00:14 |
 
Reitings 2829
Reģ: 06.07.2010
Vispār neticu tādām lietām, bet
vēl cīnos ar savām spējām.

izklausās pēc kaut kādas maģijas, raganu spējām
28.06.2015 00:14 |
 
Reitings 2816
Reģ: 19.01.2015
slepkavība?
28.06.2015 00:15 |
 
Reitings 517
Reģ: 28.03.2015
Nu nopietni? Kas var būt TĀDS, ko nevar pastāstīt nevienam pašam cilvēkam, jo redz tad viņam uzreiz arī būs problēmas. Nu kas?
28.06.2015 00:16 |
 
Reitings 1249
Reģ: 30.10.2013
Fionna - nezina gan, tikai diemžēl reizēm rodas sakritības , ka tomeŗ zina :D
28.06.2015 00:18 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Es uzticu pavisam svarīgus noslēpumus mammai/draugam vai nevienam...
Man nav vajadzība vienmēr kratīt sirdi draudzenēm... Es tādā ziņā esmu labāka klausītāja/padomdevēja, ne runātāja :)
Es arī uzskatu, ka cilvēkiem bieži vien ir tiesības nezināt...reizēm noslēpumi tiešām nospiež sirdi un to nākas sagremot.
28.06.2015 00:19 |
 
Reitings 2804
Reģ: 07.10.2012
Es nemāku sevī visu paturēt. Diemžēl vai par laimi, bet tā tas ir. Man paliek grūti, sajūta, ka mani kaut kas smacē. Anonīmi par savām problēmām runāt nemāku. Varbūt vēlētos, bet nemāku, jo man vajag precīzu iedziļināšanos no otras puses un tādu man spēj sniegt tikai draudzenes, vīrietis vai reizēm mamma. Vīrietim, laikam, tiek visvairāk, jo ar viņu mēdzu pārrunāt arī ģimenes problēmas, kuras draudzenēm reizēm noklusēju. Kaut gan, ja tā padomā, tiek viņiem visiem un apzinos, ka reizēm mēdzu uzkraut pārāk daudz (t)
28.06.2015 00:20 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits