saape attieciibaas

Cik tev gadu?
Draugam esi stāstījusi, kā tu gribētos?

Pirmkārt, vīrieši mīl nevis mūsu lokas vai copes, bet pašu sievieti.
Manā gadījumā mums ir kopējs draugu loks, tāpēc vienkārši nav laika sēdēt un ucināties vienam ar otru. Nav arī tā, ka ignorējam viens otru, protams, bet ballītes apmeklējam, lai tiktos ar citiem cilvēkiem nevis ucinātos, to varam darīt guļamistabā.
Domāju, ka tavs puisis ir ļoti kautrīgs un nevēlas izrādīt publiski mīlināšanos. No worries. ;-)

Man publiskā mīlestības izrādīšana drusku šķebina kopš tiem laikiem kad radinieks dabūjis draudzeni, tā vienmēr ka mēs satiekamies viņš pilnīgi pielipis pie viņas, tā jau abi kopā dzīvo, bet nu drusku par daudz jau ar mīļojas publiski jo sajūta ka es ar savu draugu tur esam lieki un mazliet diskomforts ar ir. Manam draugam patīk publiski pauķināties ar, bet to es pieļauju uz mazu mirklīti un tad jau atkal atgriežamies pie visas kompānijas nevis tik ieciklējamies viens uz otru jo tas vienkārši nav pieklājīgi citu priekšā.

Ja tomēr tev vajag to uzmanību tad pati leik klāt un uzprasies uz to, apķer viņa roku, pati viņam pievērs uzmanību vairāk nevis stāvi maliņā un noskaties. Es ar vienu ar kādreiz tā stāvēju maliņā un noskatīos kā viņš ar visiem izklaidējas kamēr es principā garlaikojos tas bija vel grūtāk jo es parasti dzīvojos ar viņa draugiem tusiņos un lielākoties viņš mani nebija pat iepazīstinājis ar viņiem kārtīgi, bet ar laiku tomēr atradu viņa pulkā cilvēkus ar kuriem sapasēja un varēja papļāpāt un izklaidēties lai nejustos principā pamesta.

Ar tagadējo draugu gan viņš mani vienmēr ir iepazīstinājis, gan pievērš to uzmanību reizēm pat drusku vairāk nekā būtu pieklājīgi, ar viņa draugiem labi satieku un nav tādas problēmas ka justos pamesta vai atstāta maliņā.

Cilvēki ir dažādi un ne visiem ir vajadzīgs nemitīgs fizisks kontakts ar otru, visādas tur bučiņas sabiedrībā utt. Vienkārši Tavs puisis ir tāds atturīgāks.

Lasu šo ierakstu un pilnīgi asaras birst, jo esmu tieši tādā pašā situācijā... Tikai vēl trakāk, jo kopā esam tikai 6 mēnešus. Liekas, ka vismaz atiecību sākumā vajadzētu būt tā, ka gribas būt visu laiku blakus, pieskarties, samīļot... Bet nekā...
Pēdējais trakākais - Jāņu svinības, kur es biju viena pilnīgi visu laiku, svešā kompānijā (starp kādiem 10 viņa draugiem un 2ām meitenēm, kuras bija labas draudzenes un labrāt visu laiku runājās tikai savā starpā), varbūt kādu stundu pa visu vakaru mans puisis atradās tieši man līdzās, bet visu pārējo laiku izklaidējās ar saviem draugiem. Kā rezultātā nākamajā dienā es vēl tiku apvainota tajā, ka esmu gribējusi kaut ko vairāk ar vienu no viņa draugiem, ar kuru pavadīju daudz laika kopā, jo viņš bija vienīgais normālais sarunu biedrs.
Šķiet, ka tā ir vienkārši kaut kāda vīriešu suga, kas tā izturas pret savām meitenēm. Jo iepriekšējais draugs visam šim bija pilnīgs pretstats. Un nedomāju, ka tas kaut kādā veidā ir saistīts ar mīlēšanu vai nemīlēšanu, vnk viņi savādāk neprot un arī negrib...
Bet tas ir sāpīgi, un esmu arī viņam to teikusi vairākas reizes, bet diemžēl viss bez izmaiņām...

Hmm... Domāju gan, ka sāpīgi :(
Manējais gan rūpējās, bet nav no tiem super "uķi puķi romantiskajiem tipiņiem".
Ballītēs parūpēsies, turēs roku un tamlīdzīgi, bet nu ar puišiem runās. Varbūt, par attieksmi ballīšu laikā nevaru sūdzēties, bet ikdienā diemžēl ziedus un mīļdāvaniņas nesaņemu, kas arī priekš manis ir diezgan sāpīgi un skumdinoši.
Tu viņam esi teikusi, ka vēlies vairāk attieksmes? Es savējam vislaik bāžu acīs, ka kāds tur savai to un to (zinu, ak nav pareizi, viņam arī tas nepatīk, bet tas ir vienīgais kā viņš saprot, ka man tas tiešām rūp). Kaut vai, ja ieraugi ballītē ka kāds kaut ko mīļu, viņam dzirdot pasaki kaut kādu "awww, cik jauki", vai konkrēti tam pārim, tavam puisim dzirdot pasaki, ka viņi ir ļoti mīļi un īst super pāris, tā varbūt tavs draugs sapratīs, ka arī tu to ļoti vēlies. Pasaki, ka tev ir vajadzīga uzmanība, neskatoties uz to, kur atrodaties.

Pieļauju, ka daudzas sāks brēkt, ka ballīte ir ballīte, bet nu man vajag sava vīrieša uzmanību kaut festivālā, tā kā nu tas atkarīgs no personības... Saprotu Tavu vēlmi pēc tvības

Vienkārši Tavs puisis ir tāds atturīgāks.

+++
Mēs esam no tiem, kam arī ballītēs vajag to kontaktu. Protams un nelaizamies, nespaidamies, bet ja es stāvu blakām, tad mani gan apķer, gan buču iedod..
Nu tavam draugam primārāk ir pabūt ar puišiem....

Ļaujiet taču elpot saviem draugiem. Ja viņi nav romantiskie tipi, tad tādi arī nebūs. Pieņemiet vai šķirieties. Un priekš mīlināšanās ir domāta guļamistaba, nevis publiskā telpa. Šķērmi metas no tām visām meitenēm, kuras mīlinās publiski.

mums tā ir, bet baigi neiespringstu tikai tad, ja alkohola dusmas sakāpušas galvā :D

pa lielam jūs jau ejat izklaidēties ne tāpēc, lai mīļotos visu laiku ;D
ja puisis gribētu ar tevi bučoties,apskauties ik pēc 10 min, tad jūs mājās skatītos filmas.
manās attiecībās,piemēram, tā pārspīlētā laizīšanās bija tikai pirmajos mēnešos, tagad ejam uz vienu un to pašu ballīti, bet laiku, faktiski pavadām atsevišķi - ar draugiem un tā, lai abiem ir interesanti :)

Salīdzini ar ikdienu- vai ikdienā viņam ir tādas mīļuma izpausmes? kad esat divatā vai kā savādāk? Ja viņš kā cilvēks nav tendēts uz tādu uzvedību, tad nav ko pārdzīvot

Nē, manā uztverē tā ir brieduma pazīme. Tīnīši neies un neizrādīs rūpes. Te neit runa par laizīšanos un nemitīgiem apskāvieniem vaigu pret vaigu, bet elementāru rokas turēšanu, saskarsmi, rokas turēšanu uz muguras utml. Kur jūs kādā saviesīgā pasākumā esat redzējuši, ka īsts džentelmenis stāv nost no savas sievas, neveidojot ar viņu kontaktu un tamlīdzīgi. Es neprasu kaislīgus skūpstus, bet gan buču uz pieres, apķeršanu, gādīgu muguras paberzēšanu vai ko tamlīdzīgu. Nu tā- runā ar draugiem, bet tai pat laikā esi uzlicis roku man uz kājas vai spēlējies ar pirkstiem. Tas taču ir pilnīgi normāli un pasaka kaut ko par vīrieti. Man tāds nebūtu vajadzīgs, kurš ballītē stāv no manis otrā telpas stūrī un pieskrien reizi pusstundā piepildīt glāzi. Bērnišķīgi gājieni.

GOLDEN - pēc idejas īstam vīrietim arī saviesīgā pasākumā savu dāmu nav jābučo utt.
ok, par būšanu tuvumā - piekrītu , ja jau esi ieradies ar savu dāmu, tad ar savu
dāmu arī kopā stāvi/ej/sēdi , bet pārāk piespiesta uzmanības izrādīšana arī taču nav vajadzīga. Bet nu,neformālā pasākumā puisis taču drīkst runāt ar citiem cilvēkiem arī bez savas meitenes klātbūtnes vai bez pārspīlētas apķeršanās.
Man pašai nereāli riebjās, ka ballītēs salasās pārīši un tagad katrs savā stūrī un ņemās/bučojās/mīļojās.
tieši nesen bijām šādā pasākumā, mēs ar puisi palikām divatā pie galda ēst un dzert, jo visi pārējie aizgāja kaut kur laizīties ;D kur loģika ? :D

Viss laikam ir atkarīgs no pasniegšanas veida :D

Nē, nu no otras puses - ja mājās viņš ir supermīļš un bučas dod un uķi, puķi, bet cilvēkos- kā ledus karaliene, tad man arī tas nebūtu saprotams, bet ja arī ikdienā viņš ir ieturēts šajā jautājumā, tad cilvēks tāds vienkārši ir.

Neesi iedomājusies, ka tavs draugs vienkārši ir introverts? Visi cilvēki nav vienādi, citi publiski apskaujas, dancina apkārt, citi neizrāda jūtas. Tā nav vienaldzība, bet tāds cilvēka tips.

agnesiitee Nu bet vai tad Tu nelasīji, ko rakstu? :D Man pašai nepatīk tie pāri, kuri uz ballīti atnākuši ielīst istabiņā (ja par neformālu iet runa) , bet nu elementāra būšana tuvumā, pieskārieni un apķeršana taču nav nekas iuu vai kas traucētu citiem. Man tik tiešām kaitina, ka ir tie uzspēlētie, bet nu tās, ko es nosaucu ir elementāras rūpes, bez kurām, manuprāt, nemaz nevar. Es pati parasti kaut kur plivinos apkārt, tādēļ draugs ik pa brīdim man pienāk klāt, pamasē muguru, noskūpsta pieri vai ko tamlīdzīgu, nu izrāda uzmanību un rūpes. Tāpat arī mums ir acu kontakts diezgan bieži, ja neatrodamies tuvumā, lai ziņotu, ka jā, arī šajā brīdi es domāju un neesmu tevi aizmirsusi. Šāda attieksme ir pašsaprotama. Varbūt mēs neesam no tiem, kas pat uz tualeti iet kopā, bet nu ar vīrieti viens pret otru tās pašas "basic" rūpes izrādam. Protams, nerunāsim par oficiālu pasākumu, tur vispār nepieņemami, ja vīrietis atnāk uz balli ar sievieti un kaut kur pamet viņu.

Man pašai nereāli riebjās, ka ballītēs salasās pārīši un tagad katrs savā stūrī un ņemās/bučojās/mīļojās.

Tādā ziņā, mums ar vīru nevar pat pateikt, ka esam pāris. Katrs daram savas darīšanas, pļāpas! :D Tāda mīcīšanās, rociņas turēšana tikai traucē.

Šāda attieksme ir pašsaprotama.

Pašsaprotama Jūsu attiecībās. Tas nenozīmē, ka tā jābūt visos pāros.
Personīgi es varu uzvilkt jaku pati, kad paliek vēss, nevajag, lai vīrietis skrietu man pakaļ kā mamma. Kad kaut ko tiešām vajag, palūdzu un viņš izdara, vai otrādi.

Es neesmu no čubinātāju sugas, ja man pleciņus pasākumā nemasē, mani tas baigi neuztrauc. Ik pa laikam lai pienak pārmīt pāris vārdus, to gan vajag.

Bet nu, šeit tevi uzmanības trūkums un fiziska kontakta trūkums sāpina līdz asarām. Tatad, TEv un TAVĀS attiecībās tā ir problēma.

Vai nu izrunājies, vai arī, ja nezini, kā to noformulēt, ballītē neis gaidi, kad cubināties nāk viņš, bet pati ej pie viņa pačubināties. Pienāc, piedāvā dzērienu, nogrāb, iedod buču uz vaiga, ej prom.

Varbū ar laiku pieradīs un pats sāks tā darīt.

Sēdēt vienai pašai malā un pardzīvot gan nav jēgas. Tad labāk pamet ;)

Personīgi es varu uzvilkt jaku pati, kad paliek vēss, nevajag, lai vīrietis skrietu man pakaļ kā mamma. Kad kaut ko tiešām vajag, palūdzu un viņš izdara, vai otrādi.

es arī esmu no šīm attiecībām :D
protams, gribētos, lai puisis ir drusku rūpīgāks, bet nav mirstamā kaite, ja viņš mani neapskauj tik bieži kā vēlos :)