hroniska greizsirdība

Greizsirdīga biju iepriekš - citās attiecībās un šo attiecību pašā, pašā sākumā, jo nejutos īsti par sevi pārliecināta. Tagad nē. Nu ja akurāti kāda izrāda uzmanību draugam, bet tā kā viņš vispār uz ko tādu nereaģē, man tas drīzāk patīk, ne sadusmo. Arī stulbas domas uzreiz galvā nenāk. Varbūt, ja draugs kādreiz būtu pārkāpis kaut kādas robežas, licis nojaust, ka viņam ir kāda cita, tad gan jau būtu savādāk. Es par sevi jūtos pārliecināta, par draugu arī, uzticos viņam un viņš man.

mistalee - lasot tevis rakstīto jau ir acīmredzams,kur uzticēšanās rodas, ja jau tavā acu priekšā puisis izrāda,ka citas viņu neinteresē ir skaidrs,ka tā tas arī ir (l)

ar nopietnām attiecībām domāju tādas, kas ilgākas par dažiem mēnešiem.

Nu tad teju visās:-D

ievietes ar augstu pašvērtējumu reti ir greizsirdīgas, piekritīsi ?

Uzskatu, ka ir tieši otrādi. Jo ,redz, nejūtas par kaut ko dorša, nejūtas pietiekama, kaut kas sevī neapmierina, tādēļ domā, ka varētu kāda cita viņam ieinteresēt, tā ir greizsirdības doma.:-D

andie - nē nē nēē, tu mani nesaprati :D
ar to es domāju,ka tu iespējams esi par sevi ļoti pārliecināta, tādēļ neesi greizsirdīga, jo pati saproti,ka labāku par tevi tāpat neatradīs :-)

Esmu ļoti greizsirdīga. Nezinu, no kā man tas :-D

kā izpaužas tava greizsirdība ? :D

Es vienmēr biju pārliecināta, ka neesmu greizsirdīga, taču pēdējās attiecības pierādīja pretējo. Sapratu ne tikai to, ka esmu paranoiski greizsirdīga, bet arī to, ka esmu klusā paranoiķe. :D
Savu greizsirdību vīrietim nekad neizrādīju. Nekad nekontrolēju, neaizliedzu apmeklēt pasākumus bez manis, ik pa piecām minūtēm nezvanīju un nejautāju kur viņš ir vai ar ko, tāpēc, iespējams, viņš pat nenojauta to, cik greizsirdīga patiesībā biju. Mana greizsirdība pārvērtās paranojā un aizgāja tik tālu, ka sāku kontrolēt viņa darbības sociālajos tīklos. Par katru viņa uzspiesto "like" sāku okšķerēties par to sieviešu, kuru bildes viņš bija vērtējis, profiliem, salīdzinādama sevi ar viņām. Vakaros, kad aizgāju gulēt pirms viņa, tik un tā neaizmigu, jo katru minūti domāju par to ar ko viņš, iespējams, sarakstās kamēr guļu. Vārdu sakot - greizsirdība jau vairs nebija veselīga, bet gan aizgāja līdz absurdam. Es pati savā galvā uzrakstīju jau gatavus scenārijus un nez kāpēc biju pārliecināta, ka visas manas iedomas ir pareizas. Traģikomiski, taču izšķīrāmies, jo uzzināju, ka bažām bija pamats un vīrietis staigāja pa kreisi.
Tagad vairs neesmu aizgājusi līdz tik absurdām greizsirdības lēkmēm un ļoti ceru, ka vairs nekad neaiziešu, jo negribu nākonē no aizdomām pāriet uz histēriskām scēnām.

ka esmu klusā paranoiķe.

es esmu totāls šis variants :D nerunāju ar savu puisi par ''aizdomām'' , bet scenāriji galvā kā no trakākajām '' Dzīves krustcelēm' :D:D

Man tieši tāpat! :D

Pati esmu īsta miera mika - no greizsirdības nav ne smakas.
Agrāk ta nebija, mēdzu ar šķību aci lūkoties uz konkurentēm (kura sieviete gan tā nav darījusi? :) ) , bet miers iestājās līdz ar savas vērtības apzināšanos.

Manuprāt, greizsirdība, tā ir nepārliecinātība par sevi.
Ja tiks galā ar to, tad arī greizsirdība izzudīs.

smaidu, bet kā to savu vērtību apzināties ? galvā jau viss ok , saprotu savas stiprās puses, bet tik un tā - kāda vienmēr skaistāka, kāda vienmēr tievāka utt :@

agnesiite , mana "recepte" ir ambiciozu mērķu izvirzīšana un to sasniegšana.
Skaistāks, tievāks, resnāks, garāks vai īsākās jebšu ārējais izskats, manuprāt, nav vērtības. Tas ir pārejošs lielums, ko bieži vien koriģē mākslīgi un kam nav nekādas vērtības.

Protams, šiet ir arī stāsts par to, kas kuram ir "vērtība".
Liekās skropsta un balināti zobi vai karjera un izglītība - katram savs.
Cik esmu saskārusies, tad sieviete ar "mugurkaulu" tiek vērtēta daudz augstāk.

un no spēcīgām sievietēm bieži baidās :D
īsumā- nekad nav labi :D

Relax,kamēr savu čali nestalko ar detektīvu,tikmēr nedomāju,ka tev ir par ko satraukties. :-D

Tas tak ir tik forši,kad otra pusīte tā jauki pabubina aiz greizsirdības. (l):-D

Riktīgi baidījos atklāt savu mini paranoju, bet paliek krietni vieglāk, ja saproti, ka šajā problēmā neesi viena :D
tādas mēs dāmas esam

Dzīves pieredze rāda, ka greizsirdība partnerattiecībās nekad nav nepamatota. Tā ir sievišķā intuīcija, kas to nemieru rada. Risinājums ir tikai viens-nomainīt partneri.

Es vienmēr esmu bijusi vairāk vai mazāk greizsirdīga, jau kopš mazotnes, bet tas, manuprāt, jo esmu vienīgais bērns ģimenē.

Bet par attiecībām varu teikt tā, ka kamēr jūti, ka viss ir lieliski, esi īstā un vienīgā - šādas aizdomas nav, bet tiklīdz attiecībās sākas problēmas, tad arī sāk rasties šī trakā greizsirdība.
Kā jau te minēja tā ir sieviešu intuīcija...
No dzīves - visu laiku zināju sava drauga, nu jau ex, paroles, bet nu, lieku uz sirds roku un saku, ka nebiju gājusi un skatijusies viņa saraksti... Bet tad vienā reizē nemiers dīdīja, iegāju un, protams, tajā naktī tieši bija vairākām rakstijis, sauca it kā ballēt.. Es uzticos uz zinu, ka līdz tam tas nenotika,bet tas sadragāja uzticību, tur parādījās greizsirdība un attiecību gala sākums :)

Takā mans draugs dzīvo pasaules otrā malā, tad greizsirdīga esmu ļoooooti, un tas ir abpusēji. Bet nekas neatliek kā tikai uzticēties, ticu, ka viņš uz citām pat neskatās.
arī iepriekšējās attiecībās esmu bijusi dikti greizsirdīga, bet tad tiešām bija iemesls, puisim tas apnika un mēs izšķīrāmies. Tā man bija mācība, tagad vairāk otram uzticos.

Es arī ciešu no greizsirdības. Savulaik, vecās attiecībās (vairākās), mani krāpa un vēl pie tam, ļoti nesmuki. Vienās, kas man bija pirmās nopietnās attiecības un pirmā mīlestība, man attiecību laikā bija tāda klusa greizsirdība uz vienu personu, kas nu jau srnam bijušajam bija neiegūtā mīla, sapratu arī to, ka ja tā mana greizsirdība ir pamatota, tad tam manam exam tā lieta ir vienpusēja. Attiecību beigās, izrādījās, ka tā arī bija. Es visu attiecību laiku mocījos ar greizsirdību, bet iekšēji. Es to ļoti pārdzīvoju, kad izrādījās, ka mana intuīcija mani nepievīla. Kopš tā laika esmu ļoti greizsirdīga. Šajās attiecībās gan es, gan mans draugs, abi mocamies ar greizsirdību. Mans draugs arī mocās tāpēc, ka iepriekš tika ļoti sāpīgi piekrāpts. Mums reizēm dēļ greizsirdības ir baigie strīdi. Bet...es saprotu, ka katras greizsirdības uzliesmojums, gan no vienas, gan otras puses ir vecas rētas uzplēšana. Manuprāt, pirmās mīlestības traumas nekad pa īstam nesadzīst. Balstoties uz personīgo pieredzi. Es ar to necīnos, es vienkārši cenšos apslāpēt savu uzliesmojumu turoties pie domas-kas būs, tas būs. Ietekmēt neuzticību tāpat nav iespējams. Jo vēlēšanās krāpt un iekāres vai jūtu izjušana pret trešo cilvēku ir morāla krāpšana. un norāda uz problēmām attiecībās. Vai nu mēģināt atrast šo problēmu un saprast, risināt....vai arī šķirties.

diemžēl, pati iepriekšējās attiecībās esmu krāpta ''pa kluso'' un šīs vēlmes ik pa laikam pasekot līdzi cilvēku saziņas apritei pa lielam būtu izskaidrojama ar to,ka iepriekšējo puisi krāpšanā pieķēru šādā pat veidā, pat muļķīgākā, jo toreiz pierādījumus nemeklēju, draudzene atver skypu puiša kompī un tur viss notiek.. ar tā saucamo - labāko draudzeni ;d
tas sprāgonis arī sajāja man visu domāšanu. (s)