Lai atrastu draugus, tādus īstus, ir jāmāk pārkāpt sev mazliet, tam "nevaru, negribu uzticēties" un jābūt gatavam, ka neizdosies. Jo tie draugi, kuri nav bērnībā, skolas laikā iegūti, kļūst par draugiem tikai tad, ja abi iet mazliet uz risku un mēģina ticēt, uzticēties. Tāpēc tas, ka nav draugu, ir tikai pašu vaina..
Un tā ir manis pašas vaina, ka arī man nav sirdsdraugu :D Tikai vienīgi mans mīļais, ar kuru varu runāt visu, ja vēlos. Ir labas draudzenes un man tas patīk, ka starp cilvēkiem ir kaut kāda zināma robeža. :)