Skumjā brīdī

Esi līdzās, ja viņš vēlas.. ļauj pabūt viņam ar savām domām..

Nevajag visu laiku kaut ko teikt un izteikt kaut kādas līdzjūtības.
Un arī ar savu uzmanību baigi neuzbāztos. Ja viņš gribētu, sēdētu vienkārši blakus, ja viņš gribētu būt viens, ļautu būt vienam.
Vari pajautāt, vai vinš ko nevēlas vai kaut kas nav vajadzīgs.

Man arī šķiet, ka līdzjūtības vārdi vēl vairāk uzplēš sāpi un liek asarām saskriet acīs.. Un pateikt kaut ko ir tik grūti.
Es domāju, ka vari piedāvāt kādu reālu palīdzību- palīdzēt pie bēru organizēšanas, pēc tam arī vari piedāvāt savu palīdzību (kaut vai elementāra ikdienas iepirkšanās, kad ir gatavs, tad aizgājēja mantu salikšana,...).
Droši vien jau varbūt teiks, ka neko nevajag palīdzēt.. Bet droši piedāvā, saki lai nekautrējas, ka Tu vari palīdzēt, piezvanīt kādām iestādēm vai kas nepieciešams.. Varbūt pati zini, kas jādara un vari pieteikties pie konkrētām lietām..?
Pēc kāda laika vari piedāvāt kaut kur iziet ārpus mājās, izvēdināt galvu, lai domas kaut kur citur pievēršas kaut uz brīdi..

Samīļo viņu.. skaties pēc situācijas.

P.S. Izsaku līdzjūtību..

Nevajag visu laiku kaut ko teikt un izteikt kaut kādas līdzjūtības.
Un arī ar savu uzmanību baigi neuzbāztos. Ja viņš gribētu, sēdētu vienkārši blakus, ja viņš gribētu būt viens, ļautu būt vienam.
Vari pajautāt, vai vinš ko nevēlas vai kaut kas nav vajadzīgs.

+1

Skatoties no apstakliem un situacijas.

No savas pieredzes. Mes kojas, istabina dzivojam 3 meitenes. Vienai meitenei pienaca zina, ka vectetins miris. Tad man loti patika, ka tresa meitene rikojas, un skarta meitene izteica ari pateicibu par atbalstu, un izturesanos saja situacija, ka mes atbalstijam.
Panemam sveciti iededzam, tad pajautaja kadas attiecibas bija, pakavejas jaukas atminas un piedzivojumos, jautajot kas kopa piedzivots, vai biezi tikas. Ka vecvecaki ir tik mili, nu uz tadas nots.
Bet protams, tas nav atbilstos iespejasm visas situacijas..

Tā nu ir sanācis, ka tieši šajās dienās nebūsim kopā (līdz nākamajai trešdienai), nav iespējas man viņu samīļot un ne kā savādāk. Viņš raksta to, kā pārdzīvo, tādēļ man ir grūti ko atbildēt, ja neesmu viņam blakus. Ļoti nepatīkami! :-/

Man personīgi, ļoti nepatīk, ka visi nāktu un teiktu kādus līdzjūtības vārdus. Tas ir tik lieki. Tā jau grūti, sirds sāp, bet nē vēl nāk un izsaka kaut ko. Man labāk patiktu, ka man vienkārši būtu blakus. Samīļotu, ja vēlētos es. Ja gribētu paliktu viena.

Bet tas ir katram personīgi. Esi vienkārši blakus viņam, liec saprast, ka tu palīdzēsi, bet lieki neuzbāzīsies.

Nu tādā gadījumā, tad uzraksti, ka esi ar viņu un, ja vēlēsies parunāt ar tevi, tad lai droši zvana kaut naktī.

Paldies par ieteikumiem!

Vienkārši esi līdzās, ja viņš to vēlas, lieki neko nesaki, par to tēmu, ja viņš pats uzsāk sarunu par to, tad vienkārši atbalsti, bet pati nesāc runāt - ārprāts cik žēl, cilvēks bija tik labs, kāpēc tā notiek - un tamlīdzīgi... Tas viss tikai vēl vairāk viņu samocīs.
Respektē viņa vēlmi palikt vienam, biežāk apskauj un samīļo... Izrādi, ka esi gatava viņam palīdzēt un, ka viņš nav viens šajā grūtajā dzīves brīdī.

Pilnīgi nekādas iespējas tev nav aizbraukt pie viņa ātrāk?

Foxgirl, ja būtu bijusi iespēja, jau vakar būtu tur, pie viņa. :-|

Centies neizturēties daudz citādāk kā parasti, ne es nesaku, ka jāizliekas, ka nekas nav noticis, bet varbūt tiešām nevajag visu laiku izteikt kaut kādas līdzjūtības, taču tāpat tas cilvēks zina, ka Tev ir žēl, nevajag sākt izturēties tā it kā sērojošais būtu saslimis ar ko neārstējamu.

Ja ir iespējas, palīdzi tīri praktiskās lietās, kā jau te minēja, aizej iepirkties, sakop mājas, pagatavo ēst, ja vari palīdzi bēru organizēšanā, vienkārši esi blakus.

Vēl svarīgi būt blakus, būt ieinteresētai ne tikai šajā laikā līdz bērēm, bet arī pēc tām, jo nereti ir tā, ka cilvēkiem šķiet, ka ar bērēm viss arī beidzas, bet bieži vien sērojošajam vēl nekas nebeidzas un, ja visi pēc tam aiziet atpakaļ savā ikdienā, jūtas pavisam vientuļi.