Tie kas ir krāpuši vispār dzīvē.

Tiesam pirtis 99% beidzas ar sex?
Divaini, mes ar draugiem un sievam brivdienas kopa pa pliko un lidz sex nav aizgajis :) pirts+ nudisms+alko

Nu nebija īsti tā, ka krāpju tīri fiziski, kamēr bijām kopā, bet tomēr krāpu. Kāpēc? Jo netiku galā ar problēmām, kas radās mūsu laulībā, biju neapdomīga, negribēju saskarties ar sarežģījumiem, gribēju dzīvot dzīvot viegli, priecīgi, brīvi, nesanāca laulībā, meklēju citur.

Ironiski, bet atkal esmu precējusies ar vīrieti, ko toreiz piekrāpu.

Nekad neesmu krāpusi nevienu no saviem draugiem.

Bet pārsteidzoši, kaut vai cik šeit vien ir sieviešu, kas nekad nav krāpušas.
Kā jums liekas, cik ir vīriešu, kuri nekad dzīvē nav krāpuši? Atsaucās kaut viens!

Alkohola reibums tach skaitas ka alibi.

Vispār jau alkohols ir vainu pastiprinošs apstāklis. Iemācies terminus, pirms centies tos lietot.

Neesmu krāpusi un to nedarītu.
Ja tik ļoti gribas krāpt, lai šķirās tie pāri, nevis viens otru sāpina.

Neesmu kraapusi, nav manii shiis iipashiibas. Kraapeeji neciena savu izveeli, liidz ari to neciena pashi sevi. Cilveeks tachu it kaa ir attistiitaakaa buutne, mums ir dots gan sapraats, gan meele mutee, lai pateiktu otram "es neesmu laimiigs kopaa ar tevi" un kopiigi risinaatu sho probleemu, nevis aizietu pa primitiivaako celju, kopojoties ar kaadu citu.

Esmu krāpusi bijušo draugu. Iemīlējos citā, bet ilgstoši nemācēju atrast sevī spēkus, lai pateiktu toreizējam draugam, ka vairs nemīlu, ka eju prom. Vairākas reizes biju teikusi, ka vēloš šķirties, bet katru reizi nespēju novest to līdz galam, viņš vienmēr spēja pierunāt palikt, kaut gan zināju, ka tām attiecībām tāpat ir pienācis gals. Pusgadu vilku garumā, kamēr savācu mantas un izvācos no viņa dzīvokļa. Tā situācija man sagādāja tādas morālas ciešanas, kādas nevienam nenovēlu. Joprojām līdz galam nespēju sev piedot, ka nodevu cilvēku, kurš mani patiešām mīlēja, un ka nespēju uzreiz pateikt visu kā ir.(t)

Neesmu krāpusi. Mirklī, kad iepazinos ar citu vīrieti un pieķēru sevi tajā, ka domāju, iekāroju viņu un spētu pat sākt krāpt cilvēku ar kuru dzīvoju kopā, sapratu, ka nav cita ceļa kā šķirties. Labāk izciest šķiršanās sāpes, nekā krāpt un otram cilvēkam radīt ilūziju par to, ka viss ir kārtībā.

Es neesmu krāpusi, bet es esmu tikta krāpta , uz mani tas tiešām ir atstājis iespaidu, grūti uzticēties vīriešiem kā tādiem, liekas, ka visi krāpj.

Katram morāle mazliet citādāka.
Vieni labprāt nodotos seksam trijatā, bez aizspriedumiem, citi viens otram nepiedotu par vieglu flirtu ar kādu trešo personu. Viss atkarīgs no tā, cik līdzīgi ir attiecībās esošie cilvēki un vai respektē viens otru.
Būtu grūti nodarīt otram to, ar ko rēķinos, ka man nekad nenodarīs.

Kad iepriekšējās attiecībās,kas ilga 3 gadus,sapratu,ka es vēlos ar kādu citu puisi koķetēt,padejot,paskūpstīties (nekad nepārgulētu ar vīrieti,ar kuru man nav attiecības),es izbeidzu mūsu attiecības. Nekad neattaisnoju krāpšanu,ja grib kādu citu,tad šķiries un dari ko vēlies,bet nesāpini otru..

Neesmu krāpusi, bet esmu bijusi tā ar ko nokrāpj. Zināju, ka puisim ir draudzene, bet abi divi bijām alkohola reibumā, viņš to inscenēja un es tā pat īsti nepiefiksēju, ka tas notika, bet drīzāk kad jau viss bija beidzies, tad tikai tas viss nosēdās smadzenēs. Man vainas apziņa milzīga, bet viņš nepārtraukti pēc tam rakstīja, cenšoties saglabāt draudzību. Es viņam centos norādīt, ka viņam acīmredzot attiecībās ir problēmas, kas ir jārisina, bet viņš tikai stāstīja, ka viņu mīl, jūtas slikti, negribēja krāpt, bet grib, lai mēs paliekam draugi. Tagad ieturu distanci no viņa un labāk nesatieku, jo viņš joprojām neliek mieru, sakot, ka nopietna saruna mums ir nepieciešama, kaut gan sen jau viss kā ir izrunāts. :-/

Nu krāpšana ir zīme, ka kaut kas attiecībās īsti līdz galam nav labi. Un nešķiras no partnera tikai tāpēc, ka ir pieradums un kaut kādas jūtas arī. Negribas to visu it kā pazaudēt, bet it kā gribas arī kaut ko citu. Ir jau vēl atsevišķi gadījumi, kad nokrāpj, piemēram, ar kādu veco mīlu, jo alkohola iespaidā abiem pēkšņi kkādas vecās atmiņas uzpeld :D

kaut kas attiecībās īsti līdz galam nav labi.

bieži, bet ne vienmēr. manuprāt, ir ari tādi cilvēki, kuriem nekad nav gana, reāli krāps arī tad, ja blakus būs vislabākais iespējamais.
zinu vīrieti, kurš bijis precējies/kopā ar četrām sievietēm, visas krāpis. sanāk, ka visas tās četras ir sliktaS? nē tak, vienkārši vecis savādāk neprot dzīvot kā vien visu laiku meklējot jaunus brunčus, zem kuriem palīst.

Manuprāt, cilvēki arī meklē kādu piepildījumu, ko otrs nesniedz. Neieslīgšu detaļās par savu situāciju, bet tā man izteikti parādīja, ka puisim pietrūkst kaut kas, ko tā meitene nesniedz un man tas likās pilnīgi neloģiski no meitenes puses. Es viņam ļoti korekti pateicu, ka viņš acīmredzot meklē kaut ko, kas viņam pietrūkst, bet viņš teica, ka viss viņu apmierina, ka viņš liek savai draudzenei fokusēties uz universitātes pabeigšanu un nevis uz sevi. Tas nekas, ka viņš mūsu 'incidenta' laikā burtiski lūdzās, lai daru to, ko viņa draudzene nedara (nē, tas nav nekāds S&M vai kas tamlīdzīgs).

Nu tas jau arī skaitās, ka kkas nav labi attiecībās :D Vienmēr jau nav tā, ka krāpj, tāpēc, ka tas otrais ir silkts. šajā gadījumā pašam "vecim" ir kkas galvā, un nav spējīgs būt uzticīgs vienai. Tādiem, manliekas, tad labāk vispār neveidot attiecības, bet uzturēt kkādas brīvās, kad var gulēt ar ko un kad grib :D

Bet nu jā, gadījumi jau var būt daudz un dažādi

Es piekopju poligāmiju un gulēt ar vairākām sievietēm man ir norma, ta arī pasaku iepazīstoties ar sievieti, bet pa 90% nedabūju kurvīti, jo emu turīgs un savas sievietes lutinu

Diezvai kādreiz krāptu savu vīrieti! Es taču viņu mīlu ,kāpēc man viņš būtu jāčakarē? Ja vairs nav jūtu ,pavisam vienkārši - pamest! (s)

Man pašai sķiet un šķita ka esmu nereāli uzticīga un runa ir par pieaugušu cilvēku attiecībām, nevis jauniešu draiskajām un super foršajām, bet tomēr ne tik nopietnām attiecībām.
Vienreiz jo man bija 17 un nebij īpaši gudra.. daudz šampanietis, iels šarms, līdz galam neapmierinošas esošās attiecības. Otrā reize bija pus gadu liela cīņa ar sevi un mana vīrieša vienaldzība par visu.
Manuprāt, krāpšana neeksistē laimīģās attiecībās. Ja kāds ir nelaimīgs, bet nespēj pamest otru, vai vienkārši mīl otru, bet nejūt šo atdevi, tad rodas šī plaisa un ja blakus neīstajā laikā un vietā uzrodas kāds, ar kuru ir spēcīga saikne - seksuāla vai emocionāla - notiek krāpšanas process. Bez plaisas mīlestībā krāpšanai nevajadzētu notikt nekādos apstākļos!

paskatoties arī apkārtējos gadījumus, nekad nav tā, ka krāpējs viens ir vainīgs un nosodāms. tie kurus grib pamest, bieži vien mūs iežēlina tā, ka vairs nespējam pieņemt racionālu lēmumus priekš sevisi. Tā jutuos pirms vairākiem gadiem un zinu skatu no abām pusēm.

Es gan eju citu ceļu, laicīgi sāku apstrādāt savu draudzeni ar domām uz grupniku un pēc pāris menešiem jau ikdiena seks trijatā es mana draudzene un mīļakā vienā gulta