Dz.d un vārda diena

Ļoti jauka meitene, bet svētku dienas viņai nestāv prātā.

Man ir tieši tas pats!!! Labi, ka mums ģimenē visiem trim dzimšanas dienas ir vienā datumā un mēneši atšķiras, bet ar mammu vārda diena ir vienā dienā. Ziniet, pagāja ĻOTI ilgs laiks, kamēr es iemācījos, kad tētim ir vārda diena. (s) Ja godīgi, man ir kārtīgi jāpiedomā, lai atcerētos, kad draugam ir dzimšanas diena un vārda diena (ja vien atbilde "emmm... kaut kur vasarā" neskaitās) :D

Protams, ir patīkami, ja tuvākie svētkos apsveic. Ģimene jau vienmēr atsūta kādu sms, piezvana vai nāk ciemos, ja taisām svinības. Uz draugu virtuālajiem vai sms apsveikumiem arī neiespringstu. Ja apsveic, mīļi, ja neapsveic, asaras neleju :)

Draugus pati cenšos vienmēr apsveikt, kad izlec facebook vai draugiem.lv ziņojumi. Tuvākajām draudzenēm arī +/- zinu, kad ir svētki.

Par radiniekiem runājot, mums mājās ir tāds liels kalendārs, kur mamma katru gadu apvelk un pieraksta visas sveicamās dienas, pēc tām arī vados :) Viņa ir pilnīgs pretstats mans - atceras visiem dzimšanas un vārda dienas. (t)(s)

Man tas ir svarīgi, par saviem svētkiem parasti runāju laicīgi

Man ir svarīgi, lai tuvākie cilvēki apsveic. Ja, piemēram, draugs mani neapsveiktu - es tiešām dusmotos. Tāpat nevaru iedomāties, ja mana ģimene neapsveiktu mani.. kaut gan brālis man ir tāds aizmārša, bet kā jau minēts viņš vienkārši tāds cilvēks :D
Par draudzenēm, mēs parasti cenšamies 1x mēnesī visas kopā satikties un pasēdēt, tad arī apsveicam svētkos, kas nu kurai tuvākajā laikā bija. Tāpēc arī nav tik svarīgi vai konkrētajā dienā apsveic mani, jo tāpat vēlāk mēs atzīmēsim :)

Es esmu no tiem, kuri perfekti atceras dzimšanas un vārda dienas. Vēl tagad zinu kuros datumos pamatskolas klasesbiedri dzimuši un kad kādai skolotājai bija svētki. Tas man tāpat, kā ar telefona numuriem- kaut kā automātiski iegaumēju.

Baigi nekad neesmu sekojusi līdzi tam, kurš mani apsveic un kurš ne- man tas nav tik nozīmīgi.

Protams, ka man tas ir svarīgi! Tāpēc jau ģimene un draugi ir tie visvisvissvarīgākie un tuvākie. Tiesa, tikai par dzimšanas dienām u.c. nozīmīgiem svētkiem.. Vārda dienas nesvinu un mani nesveic, tos par svētkiem vispār neuzskatu, nesveicu arī citus.

Man ir svarīgi, lai apsveic ģimene, draugs un labākās draudzenes. Un ne par dāvanām tagad es domāju, mani iepriecina arī zvans vai sms, galvenais, lai nav aizmirsts. Par pārējiem galvu nelauzu. Ja kāds no maniem mīļajiem aizmirstu, būtu apvainojusies. Pati neaizmirstu nekad apsveikt, man ir lieliska atmiņa, zinu katram gan dzimšanas dienu datumus, gan vārda dienu.

Man nav svarīgas dāvanas, bet apsveikšana un atcerēšanās gan ir svarīga no pašiem tuvākajiem. :)

Galīgi nesvarīgi, man vienalga sveic vai nē. Ja man ir noskaņojums svinēt, tad uztaisu draugiem pasēdēšanu, bet tas nav katru gadu. To 10x lasīto pantiņu pārsūtīšanai draugos vai sms neredzu jēgu, tad labāk nekā, nekā tā.

Nee, nav svariigi. Diemzheel mani vienmeer visi atceras. Nebuutu gjimenes, neko nesvineetu, nedomaaju, ka ir veerts svineet to, ka novecoju. Vaarda dienas veel mazsvariigaakas.

Forši, ja tuvākie atceras un apsveic. Vēl lielāks prieks, ja apsveikums ir forša novēlējuma veidā, paša domāts :) tāpēc es vienmēr, kad sveicu kādu, izdomāju foršu, tam cilvēkam piemērotu, oriģinālu novēlējunu. Bet ja kāds piemirst, nav liela bēda, man tak pašai ar' var gadīties

Nav svarīgi. Pati parasti kādu apsveicu svētkos tikai tad, ja facebook parāda, ka kādam šodien dzimšanas diena vai arī laicīgi tieku ielūgta uz svinībām. Arī esmu no tiem, kam datumi galvā nestāv. Savu 20+ gadu laikā vienīgais dzimšanas dienas datums, kuru atceros, ir mans. :D Dotajā brīdī es pat nevaru pateikt, kad svētki ir mammai vai tētim, lai gan katru gadu visa ģimene tos svinam.

Man šķiet, ka ir pašsaprotami, ja ģimene un tuvākie draugi atceras dzimšanas dienu un apsveic. Ja kādreiz tā nenotiktu, būtu ļoti nepatīkami pārsteigta. Ģimenes locekļu un tuvāko draugu dzimšanas dienas atceros vienmēr.

Vārda dienas, tās, kas parastajā kalendārā, nesvinam, nezinu arī, kad ir un vai vispār ir tajā kalendārā.
Vārda dienās vadamies pēc pareizticīgo baznīcas kalendāra, nekādas svinēšanas gan nenotiek, bet mamma mūs trīs bērnus tajās dienās tomēr kaut kā apsveic.

Tieši šodien ar mammu spriedām par manu dz.d, kas ir 22.jūnijā. Man tiešām neko negribas svinēt, bet man no visām pusēm piesakās kāds, kas grib atbraukt. Šogad es tiešām priecātos saņemt sms, nekā kādu redzēt klātienē. :-D