1. Neatbilstība starp algām un cilvēka vajadzībām, ka arī starp izglitību (piemēram, es neuzskatu, ka tas ir normāli, kad jauns ārsts saņēm mazāk, nekā pārdevējs Makdonaldā par to pašu stundu likmji).
2. Veselības sistēma kopumā: mums ir nauda kaut kādiem projektiem (ka Gaismas pils, vai NATO), bet nav naudas iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Mums ir nereāli lielas rindas uz operācijām, kurus gaidot, cilvēki var kļūt par invālīdiem, vai uz izmeklējumiem, kuru neveikšana var būt nāvējoša (piem., pie aizdomām uz vēzi).
3. Sociālas garantijas: nekādas. Tu esi interesants valstij tikai tad, kad tu strāda. Tiklīdz tu kļuvis par pensionāru vai, nedod DIevs, invalīdu, tavs labākais draugs ir vai nu veiksmīgākie radi, vai nu zupju virtuves. Ja tavs radinirks, nedod Dievs, dabūja insultu - tad tev vai nu jāatrod pašam naudu pansionātam (minimāli 20 eiro diennaktī), vai nu jākopj paam. Ka tu to darīsi - nevienu neinterese.
4. Nodokļu klāsts: Mēs maksājam daudz nodokļus, bet gandrīz neko nesaņēmam pretī. Ceļi? Kāpēc mēs nevaram būvēt ceļus, ka citur Eiropā: uz betona? Tas maksa dārgāk, bet kalpos arī ilgāk. Bērni? Ko māte var atļauties ar 11 eiro mēnesi?
5. Imigrācija: no valsts brauc prom jaunie speciālisti. Un kaut ka es neredzu speciālistu rindas no Eiropas, lai šo tukšumu piepildītu.
6. Nekāda valsts naudas kontrole. Valdība dara ar naudu ko grib - grib uz konferenci, brauc. Grib saunā ar striptizdejotājām - lūdzu. Nekādu sodu nav. Tāpāt, piemēŗam, ar tehnikas iegādāšanos. Vienā slimnīcā iegādājas ļōti dārgu iekārti gibridoperāciju veidošanai. Bet tikai aizmira, ka tādai iekārtei arī jauno operbloku vajag. Kāmēr to visu saskaņoja, iekārta jau novecoja. Vajadzētu stingrāku kontroli un reālus sodus par tādām lietām!