Es neesmu ne UK, ne Īrijā, bet varu padalīties ar pieredzi. Visu, protams, apgrūtina fakts, ka atbraucu uz valsti, kuras valodu nezināju, tā ka domāju, ka tajā pašā UK būtu bijis krietni vieglāk.
Tātad, esi gatava visu sākt no nulles. Es nezinu, kas Tev ir Latvijā, bet man bija visai labs darbs (lai arī ne sirdslieta, bet ne par to runa), lēnām parādījās izaugsmes iespējas, draugi, ģimene. Vēlējos turpināt studijas, pat iestājos LU uz otru bakalauru. Šeit atbraucot biju nekas. Neko nesapratu, neko nezināju, nezināju pat kā veikalā pienu no kefīra atšķirt. Viss šķita ārprātīgi dārgs, cilvēki savādi. Kultūra jokaina, cilvēku ieradumi vēl jokaināki. Sākumā dzīvojām kopā ar vēl 2 cilvēkiem, bet savā istabā. Nu labi, mums ir pilnīgi cits stāsts kā tradicionāli iebraucējiem, detaļās nevēlos izplūst. Dzīvokli sākumā neviens Tev nedos, vajag background - labu darbu, nodzīvotus vairākus gadus konkrētajā valstī, atsauksmes no iepriekšējiem izīrētājiem, utt, utt. Pat telefona pieslēgumu nevarēju dabūt, kamēr nebiju te oficiāli reģistrējusies (saņēmusi algu vietējā bankā) 6 mēnešus bez apstājas.
Tagad, pēc 3.5 gadiem šeit, varu teikt, ka dzīve ir sakārtota un viss ir labi, ir gan sapņu dzīvoklis, gan karjera un viss pārējais, bet ceļš līdz tam ir garš, garš.
137
