Nauda + attieciibas

Ja meitene pati stradas par minimalo vai nestradas vispar, tad pietiks ar to pasu, nejau visas ir tik mantkarigas

Neesi iedomaajies, ka dazi dod taapat, bez prasiishanas, jo tieshi vinji pashi to veelaas? Man piemeeram, dreebes ir gauzjaam vienaldziigas un iepirkshanaas process nogurdina vairaak kaa 3 dienu paargaajiens kalnos, bet manam viirietim ir veelme, lai es neizskatiitos peec 15 gadiiga pashpuikas (atziistu, gaume man meedz pieklibot) un taapeec pats mani velk uz veikalu un peerk apgjeerbu. Nekad neesmu prasiijusi lai man peerk vai ar zeeliigaam aciim skatiijusies, liidz izvelk maku aaraa. Aareejaa paskata kopshana man ir diezgan vienaldziiga, bet toties mans viirietis veelaas lai es izskatos pienjemami, taa nu valkaaju to, ko vinjsh izveelaas (ar noteikumu, ka nekaadus ljoti sieviskjiigos ieteerpus nevilkshu), lai vinjam nebuutu kauns no maniim. Taa arii bija probleema manaa pirmajaa lauliibaa, jo no sliktaa rajonaa augushas nabadziigas meitenes aristokraati neuztaisiisi, taapat ragi, aste un bezgaumiiba liidiis laukaa.

krista21- Nu un ir viriesi kuriem riebjas iepirkties un nekad neparko muza nedosies pirkt apgerbu kopa ar sievieti. Un bus vienalga kas sievietei ir mugura, jo apgerbs ka tads galigi neintereses, tapat ari lutinasanu nekada veida nesaistis ar naudas teresanu, jo par to uzskatis ko citu- labus vardus, buchas, kafiju no ritiem, apskavienu tapat vien un labas dienas novelejumu utt.

krista21, soreiz nepiekritisu. Manieres un gaumi var izkopt, ja ir kaut kads pamats un par to ir interese. Viss atkarigs no vides :) Cita lieta, ja tas nak ar mokam un cilvekam sevi tadel jalauz.
Un ja kas- nevaru tevi iedomaties ka bezgaumigu ragaini. Tev piemitosa inteligence noteikti atspogulojas ari kustibas un mimika. Varbut tu tikai spitigi atsakies no pulesanas, jo tas tev ir tiras mokas :)

Man līdzīgi kā Kristai- kamēr es veikalā pērku prastu krekliņu, tikmēr puisis tajā pat veikalā man pa kluso nopērk augstpapēžu kurpes un pieskaņotu kleitu. Līdzīgi kā tajā precību šovā, kur viens vīrietis sievu mēģināja ietērpt sievišķīgās kleitās pret pašas gribu :D

Cataleya Tieshi taa, ja ir interese, nevis naak ar piespieshanos. Taapeec tagad esmu daudz prieciigaaka ka dziivoju laukos, kur nav tik stiivas manieres un nav taada vide, kur jaaierodaas vakarkleitaas uz pasaakumiem. Varbuut no malas neizskatiijaas tik slikti, bet es kleitaa uz papeezjiem vienmeer esmu jutusies kaa zilonis trauku veikalaa. :-D Turklaat eedot vienmeer nedaudz nocuukoshos. Atceros, kaa mans ex meedza ik pa laikam mani pabakstiit zem galda, lai neaizmirstos.

Cik interesanti! Man patīk classy stils un pilns skapis ar tadām drēbem, kleitas,žaketes, papēži... Lai gan manejam vislabak patik kad esmu vienkāŗši ģērbta, džinsi un topinš..

Patīk Cataleya doma.
Nevarētu teikit,ka ļoti agrāk ciklējos uz to,ka kādam būtu mani pilnībā jāuztur,vai viss man jāpērk. Uz līdzīgām domām mani uzvedināja mani darba kolektīva puiši. Pēc šāda principa viņi dzīvo un viņu sievas un tur nav diskutējams,tas viņiem ir pašsaprotams.
Nu neliekas man īsti pareizi,ka jau pieaugušā vecumā sievai un vīram viss jādala uz pusēm. Es kaut kā laikam ar domāju ar vecmodīgu pieskārienu. Nav man vaidzības pēc dārgām izklaidēm,drēbēm,kurpēm uc.bet man ir svarīgi redzēt,ka vīrietim ir galva uz pleciem un viņš māk pelnīt.

Piekrītu Cataleya. :)

Manējam patīk, kad es velku kleitas, sapucējos. :) Pēdējo reizi gan priecājās, ka mēs esam saskaņojušies - abiem džinsi, dzelteni krekliņi, tumši apavi.. :) Tie vīrieši taču ir tik dažādi. Nevar visus pēc vienas mērauklas mērīt.

Bet tas bija tajā laikā, kad pašai nebija nevienas kleitas vai papēžkurpju, varbūt nevajadzēja man apvainoties.

Nauda nav svarigaakais. Man personigi svarigak ir ciena pret mani un uzticiiba. Nauda ir tikai kaa kirsitis uz kuukas.

57Rays.. Pff..mani pazīstamie draugi,kuriem ir ap 23, pelna vismaz no 600 un uz augšu..es uzskatu,ka vīrietis minimālo var pelnīt,ja studē vai tiešām neko citu kā strādāt Maximas,Rimī kasēs nemāk... Un es nedzīvoju Rīgā,kā arī pazīstamie puiši nestrādā Rīgā.. Ja ir galva,rokas aug no īstās vietas, māk runāt (apkalpojošā sfērā liela nepieciešamība),tad nepelna minimālo...

Man draugs pērk dāvanas tikai uz svētkiem, mums nepastāv tādas "pēkšņās iepriecināšanas".
Bet es pelnu arī vairāk nekā viņš.

Reizēm es viņu ar kaut ko iepriecinu, kaut ko ieraugu, nopērku, tas var būt arī kaut kas garšīgs.
Reizēm algas dienā viņš mani iepriecina ar ziediem. :)

Un par to dāvanu lētumu-tad kas mans vīrietis man dāvina dāvanas, viņš dāvina diezgan dārgas dāvanas, parasti tā ir kvalitatīva dizaina juvelierija.
Es savukārt, savam draugam uzdāvināju pirmo ekskluzīvo pulksteni. Trīs mēnešus krāju, bet sakrāju :D

Dāvanām jānāk no sirds. Man vienalga vai tās ir dārgas vai nē. Ja nāk no sirds, tad būšu priecīga. Nekad neesmu pieprasījusi itkā tās būtu manas dzimtās tiesības saņemt dārgas dāvanas. Vīrs man dāvina visu ko un arī es viņam. Tā ir tāda abpusēja saprašanās un vēlme padarīt otra diena saulaināku!

Neuzskatu, ka vīrietim jāsponsorē man garderobe un jāpērk dārgas rotas...tas nav viņa pienākums un viņš nav man neko parādā ;) tādas lietas varu pati sev pirkt...protams, ka ir patīkami saņemt dāvinātu rotu, bet nu tikai tad, ja tas ir brīvprātīgi, nevis esmu pieprasījusi vai izčīkstējusi...un nav svarīgi vai tā rota būs pirkta H&M vai Swarovski, tāpat patiks, jo tā būs no mīļotā :)

Man ir tā :

Es nekad neesmu savu vīrieti uzskatījusi par sugar daddy vai sazin ko vēl, kam jāapmierina visas manas materiālās vēlmes. Ja man kaut ko vajag, es to varu nopirkt pati (apģērbs, aksesuāri utt). Dārgas rotas vai tamlīdzīgas lietas man neko daudz nenozīmē. Daudz vairāk novērtēju kopā pavadītu laiku un negaidītus, nelielus pārsteigumus, kas ir personīgi un mums vien zināmi. Protams, ja vīrietis vēlas, viņš var lutināt uz velna paraušanu :D :), bet tādu pieprasīšanu vai likšanu sevi apdāvināt nu tiešām nekad nesapratīšu (t)

Visbiežāk, manuprāt, tādu dāvanu gaidīšana un materiāla pabalstīšana bieži vien ir sievietēm, kuras bērnībā no vecāku puses ir tikušas apdalītas, vai vecāki nav snieguši gana materiālu palīdzību, dzīve trūcīgākā vidē utm., un tādēļ gaida kad kāds viņu vietā dzīvē ko mainīs, un ka laime ir materiālajās lietās, nekas smieklīgs tas nav, jo ne visiem paveicies labas dzīves.
Personīgi, varu teikt, ka man nav svarīgi, ka mani apdāvina vai uztur, es materiālas lietas nelieku tādā vērtē, man ir svarīga attieksme un cieņa pret mani ikdienā, rūpes, emocionāls atbalsts, sapratne un mīlestība. Vissvarīgākais attiecībās ir tas, ka varu apgalvot, ka 100% jūtos novērtēta un mīlēta.

man ir lídzíga situácija ká 57days. (l)

kas attiecás uz citu finanshu iztirzáshanu, to tik dara nelaimígi skauggi, kam pashiem neká nav, tápéc rauda, ka citiem ir vairák.

gurri1, komentáram daudz +++ 8-)

gurri1, nezinu vai varu ļoti piekrist. Varu piekrit tam, ka svarīgs ir ģimenes faktors- es, piemēram, uzaugu vidē, kur dāvanas un pārsteigumi ir ļoti ierasta lieta. Vīrietis vienmēr sievieti ir apdāvinājis, lutinājis un pircis tikai to labāko. Tādēļ arī man rodas vēlme pēc davanām. Diemžēl, manējais ir nācis no citādakas ģimenes (laukiem),kur dāvana sievietei ir salabot radiatorus, nekādi ziedi un pārējais. Protams, to saprotu, tādēļ katru mēnesi neprasu no savējā gucci kurpes un zelta rotas, taču ziediņus un kādu šokolādīti gan gaidu pa retam... Tiesa gan, pagaidām tālāk par gaidīšanu nav realizējies. :-/ Bet jā, fakts kā tāds, ka uzaugu ģimenē, kur sieva ir princese, tādēļ rodas vēlme šādu modeli arī manā īstenot. (nesaku, ka citu nepieļaušu un tikai man ir tiesības attiecībās :D )