Man ir Bārtas tautastērps. Vispirms pasūtīju kreklu (nerotātu) un vesti, kas kopā ar materialiem maksāja ~ 120€ un brunčus man vecāki uzdāvināja uz 30. dzimšanas dienu. Zeķes nopirku ne no vilnas parastā veikalā un parastā apavu veikalā atradu arī kurpes uz zema papēža ar lencīti pāri. Uz kāzām pasūtīju sievas cepuri un baltu, nerakstītu villaini ar kurām mani arī nomičoja. Cepure maksāja 80€ un villaine, šķiet, 50. Saktas ir dāvinātas un mantotas, bet villaines saktu gan man vēl nav, tas arī man šķiet būs lielākais tēriņš. Vēl es ļoti gribu jaku, kas ir autentisks, bet mazzināms Bārtas tērpa elements. Jakas adīšana ~ 300€, tad nu šo esmu uz kādu laiciņu atlikusi.
Es uzskatu, ka ir vērts ieguldīt un vērts sākt vākt pa gabaliņam. Nav jābūt uzreiz pilnam ietērpam, bet pamazītēm var sākt čubināt un tad jau salasīsies. Sajūta uzvelkot ir patiešām maģiska (l) BET, pirms sākt vākt kopā savu tērpu, ir jāmācās un jāpēta, jo jā, katrs tautastērps ir tikpat unikāls kā valkātāja un norāda uz dzimtas saknēm un attīstību, bet tam jānāk dabiski nevis jāsaliek Virgas kronis ar Kuldīgas brunčiem un Alsungas rūtaino villaini pa virsu Bārtas meitu vestei tikai tapēc, ka liekas, ka tā būs baigi smuki :-D Un precētas sievietes arī kroņus nenēsā :-D
Neliela novirze no tēmas - te, Norvēģijā, ir mode maziem bērniņiem tautastērpus adīt. Man dikti, dikti patīk kā izskatās un man šķiet arī daudziem latviešu tērpiem var uzadīt mini versiju - sarafāniņu, kur ņieburs ar bruncīti kopā