Sveikas!
Ar mani pirms pāris nedēļām notika viens slikts atgadījumus, ko es nenovēlētu pat nevienai savai ļaunākajai ienaidniecei. Šīs izjūtas un domas mani nomoka ik pa laikam. Mani mēģināja izvarot trīs vīrieši, gaišā dienas laikā. :'-( Es gāju pie sava puiša un gaidīju viņu vietā, kur bijām runājuši satikties, bet tad kad biju jau tur aizgājusi, laiciņu jau gaidījusi ieraudzīju 3 vīriešus, tādus slikta paskata, kas uz mani rādija un kaut ko runāja savā starpā krieviski. Man palika bail un likās, ka nebūs labi. Es sāku iet prom no viņiem,bet viņi mani panāca. Un sāka aiztikt...Un tad man palaimējās un skrēja garām jaunāks puisis, kurš redzēdams, ka mani aizskar daudz nedomādams devās mani aizstāvēt. Tie trīs sāka viņu sist, viņš tam vienam iesita tā pamatīgi, ka šķiet salauza degunu, tad tie pārējie divi puisi nolika gar zemi un sāka spārdīt un krieviski lamāties. Tikmēr es kā mīkstčaule pabēgu malā, tad viņi beidza puisi sist un skrēja prom. Mani viņš bija pasargājis un gulēja zemē ar asiņojošu zodu un pieri. Vienīgais ko šajā šoka stāvoklī es izdarīju, iedevu viņam savu telefonu,lai viņš piezvanītu. Es biju lielā nesaprašanā ko man iesākt, nebiju spējīga padomāt. Tad viņš kādam piezvanīja un pēc brīža atbrauca pakaļ viņa draugs un savāca viņu, domājams, ka aizbrauca uz slimnīcu,jo likās, ka viņam bija lauztas ribas, jo tur bija zilumi briesmīgi. :-( Es jūtos ļoti slikti, jo nepaspēju viņam pateikties par to, ka mani izglāba, es viņam nezinu ne vārdu, ne numuru, vienīgi zinu, ka ir vietējais jo šad un tad esmu viņu manījis. Pēdējā laikā tas man arī neļauj gulēt, jo jūtos nepateicīga. Visvairāk mani vēl izbrīna mana drauga vēsā attieksme pret šo te incidentu. Varbūt mani viņš vairs nemīl?