Skatijos TV, kur Ints Teterovskis gatavo est kopa ar Roberto un aizdomajos.. Ir tadi cilveki, kam loti patik citus partraukt pusvarda un nelaut izteikties lidz galam. Tu iesauc kaut ko stastit vai teikt un otrs vienkarsi partrauc tevi. Man tas skiet tik loti egocentriski! Vai esmu vieniga, kuru loti, loti tas tracina un nevelos vairak satikties vai runat ar sadiem cilvekiem? Esmu maniijusi, ka daudzi saskarsme ar sadiem cilvekiem vienkarsi lauj viniem partraukt sevi, neko neaizradot un ignoreejot. Mani, piemeram, tas loti uzvelk un es nespeju vairak koncentreties sarunai. Vai vispar ir iespejams tadus cilvekus parmacit?
Maria, Ja Tu runā cilvēks Tevi pārtrauc, tad vienkārši pagaidi ko viņš Tev pateiks, un vienkārši turpini tad runāt to ko iesāki. Pa virsu gan nevajag runāt, jo tad ne viens, ne otrs var beigās neko nesaprast. :-D
Cenšos nevienu nekad nepārtraukt, bet... ir cilvēki, kuri vienkāŗši runā tik daudz un tik raiti, ka nepārtraucot nekad pie vārda netiksi. Tā ka ne vienmēr viss ir viennozīmīgi
Es arī esmu tā, kam sanāk citus pārtraukt, tas gan tiešām ir neapzināti - klausos teiktajā, un emocijās domāju, ka man obligāti ir kkas jāpiebilst. Tagad, kad man ir aizrādīts, mēģinu drusku piedomāt, jo arī pati zinu, ka nav forši, ja pārtrauc pus teikumā :-D
Ciest nevaru, kad pārtrauc! Tad es parasti neturpinu teikt sacīto. Tajā pašā laikā tracina arī otra galējība- cilvēki, kuti var muldēt nonstopā, tu gribi kaut ko piebilst, bet vienkārši netiec pie vārda....
Nu man gadās kādu pārtraukt pusvārdā. Nav tas pārāk bieži, taču šad tad tā notiek... Neuzskatu, ka tas ir kaut kas briesmīgs! Ja tas notiktu visu laiku nepārtraukti, tad būtu jāpievaldās. Taču šad un tad - tā ir normāla komunikācija. Gadās dažreiz pārtraukt vai arī pacietīgi uzklausīt sen saprotamas un zināmas tēmas non-stopu... Viss līdzsvarā.
Ir tadi cilveki, kam loti patik citus partraukt pusvarda un nelaut izteikties lidz galam.
Jā, tā es esmu es :D varu pārtraukt pusvārdā un sākt stāstīt kaut ko savu, man ir aizrādīts , citreiz draugi ignorē, ka esmu sākusi runāt un turpina stāstīst nepievēršot man uzmanību.
Es to daru neapzināti , laikam .....
Egons no BezTabu bieži Agnesi pārtrauc, gribas iekāpt televizorā un iedot pa nāsīm viņam. :-D
Bet dzīvē zinu tādu piemēru, nākas ar tādu sadzīvot diendienā, tādēļ no baigām sarunām izvairos. :-/
Es parasti citus nepārtraucu, bet esmu nonākusi situācijās, kad cenšos kaut ko pateikt, bet sanāk, ka runātājs/runātāji ignorē un tad vai nu atkārtoju vai arī apnīk un atmetu ar roku :D un bieži tieku pārtraukta...tiešām tracina, bet nu ir tādi, kas vārās un vārās...lai jau runā cilvēki :D
Ja aizrautīgā diskusijā nejauši sanāk pārtraukt otru... nu ok - gadās. Ja tā notiek regulāri.. tad tas parāda robus audzināšanā vai iztrūkst elementāra cieņa pret sarunbiedru :)
Es biezi paartraucu sarunu pat neapzinoties.:-D Taa lidz sim nebiju aizdomaajusies. Bet nu ari viss atkarigs no situacijas. Ir situaacijas kuraas esmu klausiitaajs un lauju cilveekam izrunaat savu saapi, bet ja taas ir kaadas ikdieniskas lietas tad viss naak aaraa paartraucot otru.
Dikti nepatīk runāt ar cilvēkiem, kas nepārtraujti pārtrauc pusvārdā. Es to uzskatu par necieņu. Nespēju ar tādiem cilvēkiem kontaktēties.
Tas tā nezolīdi.
man arī tas besī, ir viena tāda draudzene, kam ik pa laikam izspraucās tas ārā. protams, pgaidu, kad viņa pasaka savu sakāmo vai arī turpinu runāt savējo :D
Baigi nepatīk, ja pārtrauc. Ja es kaut ko stāstu un otrs atceras savu notikumu un neļauj man līdz galam pateikt savu sakāmo. Var taču pagaidīt un tad runāt nevis pārtraukt.
34
