Man bija burvīga nedēļas nogale, pat nepaspēju ne mātei, ne brālim, māsai atrādīties, ar draugiem ballējāmies, izsmējos tā, ka vēders joprojām sāp, saēdāmies, sadzērāmies, muļķojāmies, ālējāmies, bijām laukos pļaut zāli, pirmo reizi šogad sajutu, ka vasara un tagad esam atpakaļ mājās, un žēl, ka tā, tā negribas darbu un visu to rutīnu.
Vienīgais prieciņš-rīt vīrs atgriežas no komandējuma.