Attiecībās ar draugu

Es neteiktu, ka mēs esam kaut kāds atraktīvais, jautrais pāris, jā, mums kopā ir jautri, ir savi joki, ir reizes, kad viens otru sasmīdinām līdz asarām, bet tajā pašā laikā mēs bieži esam nu ne nopietnais pāris, bet drīzāk dramatiskais, kaislīgais, katrā ziņā vai nu esam viens no otra ekstāzē vai arī ir par ko pārdzīvot.

Domāju, ka savu lomu spēlē arī tas, ka mēs nekad neesam bijuši draugi, mēs satikāmies, viņš mani aplidoja, sagājām kopā, izšķīrāmies, bija atsalums vienam pret otru, pēc tam atkal sagājām kopā, nav bijis tāda neitrālā perioda.

Un es nevaru teikt, ka viņš ir mans labākais draugs, nav. Labākie draugi man ir divi cilvēki, par kuriem esmu 100 % droša, kurus pazīstu no bērna kājas, kuri mani pazīst līdz kaulam. Bet savu vīru es mīlu bez prāta, es nevaru iedomāties savu dzīvi bez viņa, viņš mani dievina, bet starp mums ir daudz kas, bet ne draudzība.

Lasot šādas diskusijas, cilvēkiem, kuri ir vieni (kā es) var palikt dikti skumji ap sirdi :D :D

Bet atceroties iepriekšējās attiecības, tad arī divatā tā uzvedība bija kkāds unikums :D un arī savējie joki utt :D smieklīgi :D

Aiii, tik superiiigi jums meitenes viss izklausaas. Vakara miiljumaа deva.:):):)

Lycia es savam draugam esmu zvanījusi speciāli, lai izstāstītu kādu kārtējo "lielo" bēdu :D

Beibe.Marta slapjš pirksts ausī. :D

Kas pie velna ir Slapjais Villijs?:-D

nostalgia0 - man tieši tas pats, citreiz pajautāju vai viņš grib dzirdēt kaut ko skumju un tad tik stāstu:-D

Katram savi uzskati, es nekad nestāstīšu par kaut kādām higiēnas procedūrām, ko veicu, kā epilācija vai tamlīdzīgi. Es gribu, lai vīrietis izbauda tikai rezultātu.
Bet nu jāatzīstas, ir mani redzējis gan ar dūņu maskām uz sejas, gan matus krāsojot. Un viņam tas šķiet absolūti normāli, bet man gan ir neērti.

Jocīgi, mans vīrietis citreiz pat painteresējas par visu sievišķo, piemēram, to pašu kāju skūšanu.

Jā, mums arī tāpat.. Brīžiem pajautā tādas lietas, ka liekās- nu priekškam tas viņam, bet nu labi, ja jau vēlās zināt, pastāstu.. :D

Lycia mans puisis neinteresējas, bet es viņam pati stāstu, piemēram, ja esmu sagriezusies, skujot kājas, izstāstu savu bēdu, esmu viņam stāstījusi par mēnešreizēm, visu visu viņam stāstu, man vienkārši muti nevar aizvērt. :D

Jocīgi, mans vīrietis citreiz pat painteresējas par visu sievišķo, piemēram, to pašu kāju skūšanu. :-D

Es jau varu jokoties un muļķoties cik uziet, bet draugs gan vairāk tāds nopietnais ir. Bieži nesaprot manu ākstīšanos vai arī skatās ar šķību aci :-D
Mēdzam arī mēs paārdīties, bet ne pārāk bieži.
Stāstīt viens otram varam visu, bet nu kaaamooon - par kāju skūšanu?? Neko tamlīdzīgu vīrietim nav jāstāsta :-D

Mums ir savi inside jokes, ko neviens cits nesaprastu un nevajag arī :D

Atceros brīzus ar savu bijušo. Kad viņa sāka runāt par tādām lietām kā kāju skūsanu utml, man likās.. Okey, prieks, ka tu par sevi rūpējies, bet man negribas dzirdēt kā Tu to panāc :D

runājam par visu viens ar otru :) Kādam tak tās bēdas un prieki jaizkrata.

Visi esam līdzīgi/līdzīgas :)

Nu re kā, sanāk, ka tomēr neesam tik ļoti dīvaini. :D:-)

Tieši tā :D :) (l)

Mēs parasti salabstam nevis tāpēc, ka kāds piekāpjas, bet viens no mums sākt smieties un tad uzreiz dusma pāriet :D

Mjā, mēs arī izbļaujamies viens uz otru un pēc brīža jau smejamies :D

Ja mēs divatā skatāmies televizoru, kāds pēkšņi var salauzt klusumu riktīgi nolaizot otram pus seju vai iekost ausī, vai uztaisīt "Slapjo Villiju"

Mums ir tieši tas pats. Mēs esam dīvaini, kaimiņi noteikti domā, ka kaut kādi slimie dzīvo blakus - varam vienā brīdī nolamāt viens otru, nākamajā brīdī - skaļi smieties kā tādi nenormālie. Kopā esam tādi kādi esam, neko neslēpjam, smejamies, ārdāmies.. Arī sabiedrībā īsti normāli neesam. Bet tas nenozīmē, ka viens otram nevaram izraudāties uz pleca, izrunāties un nopietni parunāt. (l)