Attiecībās ar draugu

Ar mani - viņš ir tieši tāds kāds viņš ir un tpc man vienmēr liekas tik smieklīgi, kad apkārtējie un radi saka - tavējais ir itk nopietns, maz runā..man tad sanāk smiekls un gribas teikt, ka mājās viņu aizvērt nevar, bet citur- kluss, nopietns

varētu padomāt, ka mums ir viens un tas pats vīrietis :D mums ir tāpat :D

Es laikam esmu nedaudz nopietnāka, bet kopumā, esam uz viena viļņa, varam runāt un darīt kopā pilnīgi jebko, mums ir savi kopīgie paradumi, kas mūs abus ļoti vieno. Man ir ļoti svarīgi tas, lai vīrietis mani saprastu, lai es varu būt es pati gan nopietnākās, gan arī pilnīgi pretējās situācijās. Mēs abi varam nopietni runāties vakarā stundām , diskutēt par nopietnām lietām, bet citu dienu varam visu laiku smieties, ucināties un muļķoties.

Stāstu visu un parasti esam jautrīši gan divatā, gan sabiedrībā. :)

Kad vajag, tad nopietni, kad nē - āksti, īpaši viņš :D
Nezinu,vai būtu labas attiecības, ja nevarētu justies brīvi un tā kā manējam tualeti netraucē apmeklēt pat tas, ka es tur tīru zobus vai krāsojos, tad laikam brīvak vairs nav iespējams :D

Uzvedamies drīzāk dīvaini nekā nopietni.

Bet stāstīšana ir sāpīgs temats. Man viss jāstāsta, man neko nestāsta. Nezinu, ko darīt. Saka, ka man nevar uzticēties.

Un es draugu saucu visu laiku par zaķi :D Ja viņš kaut ko aizrāda mani, es viņu saucu par dirsu :D
Mums tagad ir plusiņu un mīnusiņu sistēma. Ja savākšu pietiekami daudz plusiņu, tikšu pie kleitas. Plusiņus var dabūt par labu uzvedību un otrādi :D

Ja mēs divatā skatāmies televizoru, kāds pēkšņi var salauzt klusumu riktīgi nolaizot otram pus seju vai iekost ausī, vai uztaisīt "Slapjo Villiju"

Mums ir tieši tas pats. Mēs esam dīvaini, kaimiņi noteikti domā, ka kaut kādi slimie dzīvo blakus - varam vienā brīdī nolamāt viens otru, nākamajā brīdī - skaļi smieties kā tādi nenormālie. Kopā esam tādi kādi esam, neko neslēpjam, smejamies, ārdāmies.. Arī sabiedrībā īsti normāli neesam. Bet tas nenozīmē, ka viens otram nevaram izraudāties uz pleca, izrunāties un nopietni parunāt. (l)

Mjā, mēs arī izbļaujamies viens uz otru un pēc brīža jau smejamies :D

Mēs parasti salabstam nevis tāpēc, ka kāds piekāpjas, bet viens no mums sākt smieties un tad uzreiz dusma pāriet :D

Tieši tā :D :) (l)

Nu re kā, sanāk, ka tomēr neesam tik ļoti dīvaini. :D:-)

Visi esam līdzīgi/līdzīgas :)

runājam par visu viens ar otru :) Kādam tak tās bēdas un prieki jaizkrata.

Atceros brīzus ar savu bijušo. Kad viņa sāka runāt par tādām lietām kā kāju skūsanu utml, man likās.. Okey, prieks, ka tu par sevi rūpējies, bet man negribas dzirdēt kā Tu to panāc :D

Mums ir savi inside jokes, ko neviens cits nesaprastu un nevajag arī :D

Es jau varu jokoties un muļķoties cik uziet, bet draugs gan vairāk tāds nopietnais ir. Bieži nesaprot manu ākstīšanos vai arī skatās ar šķību aci :-D
Mēdzam arī mēs paārdīties, bet ne pārāk bieži.
Stāstīt viens otram varam visu, bet nu kaaamooon - par kāju skūšanu?? Neko tamlīdzīgu vīrietim nav jāstāsta :-D

Jocīgi, mans vīrietis citreiz pat painteresējas par visu sievišķo, piemēram, to pašu kāju skūšanu. :-D

Lycia mans puisis neinteresējas, bet es viņam pati stāstu, piemēram, ja esmu sagriezusies, skujot kājas, izstāstu savu bēdu, esmu viņam stāstījusi par mēnešreizēm, visu visu viņam stāstu, man vienkārši muti nevar aizvērt. :D

Jocīgi, mans vīrietis citreiz pat painteresējas par visu sievišķo, piemēram, to pašu kāju skūšanu.

Jā, mums arī tāpat.. Brīžiem pajautā tādas lietas, ka liekās- nu priekškam tas viņam, bet nu labi, ja jau vēlās zināt, pastāstu.. :D

Katram savi uzskati, es nekad nestāstīšu par kaut kādām higiēnas procedūrām, ko veicu, kā epilācija vai tamlīdzīgi. Es gribu, lai vīrietis izbauda tikai rezultātu.
Bet nu jāatzīstas, ir mani redzējis gan ar dūņu maskām uz sejas, gan matus krāsojot. Un viņam tas šķiet absolūti normāli, bet man gan ir neērti.