Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

attiecības

 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Situācija tāda:

esmu kopā ar vīrieti 3 mēnešus. Viņš jau gandrīz no paša sākuma teica, ka mīl, ir gatavs jebko manā labā darīt, sūtīja ziedus, dāvanas, ar pilnīgi visu vienmēr piedāvāja palīdzēt, pat ja viņam tas prasītu darba dienā 10 vakarā braukt pie manis... Saka, ka nekad nevienu nav tā mīlējis kā mani, ka grib precēties, bērnus. Es rudenī īslaicīgi pārvācos uz citu valsti, viņš teica, ka ir gatavs visu pamest un braukt ar mani, lai paliktu kopā. Domāju, sapratāt, kas par situāciju.

Iepriekš man ir bijušas 2 attiecības, un vairākas reizes, kad es ļoti nelaimīgi iemīlējos, cilvēkos, kam pret mani jūtu nebija. Minētās attiecības bija ne visai, vienas beidzās pēc 2 mēnešiem, otras pēc nedaudz vairāk kā pēc gada, un vispār nebija pārāk labas. Otrai pusei īpaši nerūpēju, jūtu praktiski nebija utt. Kopumā ir radusies diezgan pārliecinoša sajūta, ka esmu nemīlama, man nekad nebūs labas attiecības, nevienam nekad nebūs pret mani jūtu.

Tagad pirmo reizi dzīvē man ir sajūta, ka mani kāds mīl, ļoti, ļoti mīl. Pirmo reizi ir kāds, uz kuru varu paļauties, jo nekad pat uz savu ģimeni neesmu varējusi paļauties. Un man šķiet, ka šo iemeslu dēļ es sev mēģinu iestāstīt, ka šo vīrieti mīlu, lai mēs paliktu kopā un es saglabātu šo labo sajūtu par sevi un par dzīvi. Un es tāpat justos par pilnīgi jebkuru cilvēku, kurš pret mani tā attiektos. T.i., es mīlu nevis viņu kā cilvēku, bet to, ka beidzot vairs neesmu pilnīgi viena, beidzot esmu ar kādu, kuram nozīmēju kaut ko, turklāt nozīmēju daudz. Nenoliedzami man arī pret viņu pašu ir jūtas, taču varbūt ne pietiekamas.

Ja kāda atceras tēmu par viņa garumu - tas ir sīkums, kas mani neuztrauc. Man galvā ir diezgan liels haoss šobrīd, jo viņš izdara lielu spiedienu. Ideālā variantā mēs turpinātu tikties un baudīt notiekošo un nekādu jautājumu vai problēmu nebūtu, bet viņš grib, lai es vai nu piekrītu viņu precēt (jau nākamgad) un kopā veidot ģimeni, vai arī mēs šķiramies tagad un tūlīt, jo viņš negrib randiņošanas un izklaides. Divreiz jau pašķīrāmies jo es sniedzu diezgan svārstīgas atbildes, sāp ļoti. Šķiet, ka dzīvei bez viņa nav jēgas. Bet kopā esot atkal šķiet, ka kaut kas līdz galam nav labi, kaut kas, kas man ilgtermiņā liks attiecības nožēlot. Lai gan varbūt naivi cerēt, ka otra puse būs pilnīgi perfekta, bez neviena vienīga trūkuma, un citādi laimīgas attiecības nav iespējamas.

Nezinu, ko darīt... Vai izbaudīt notiekošo līdz rudenim, šo laiku veltīt pārdomām, šobrīd neieciklēties. Cerēt, ka pa šo laiku jūtas vai nu pieaugs, vai arī notrulināsies un šķirties būs vieglāk. Bet tas ļoti sāpinās viņu, jo līdz rudenim notruēt viņu varu tikai tad, ja apsolu precēties. Vai arī šķirties tagad, atkal būt vienai, būt izbaudījušai mīlestību un rūpes tikai 3 mēnešus no savas 24 gadu garās dzīves? Kā cilvēks viņš ir lielisks, nekad otru tādu neesmu satikusi, un man ir sajūta, ka turpmāk attiecībās visus salīdzināšu ar viņu, neviens nebūs gana labs. Jo viņš tiešām ir ideāls, tikai varbūt mums nav tik daudz kopīga... No otras puses šķiet, ka varbūt vienkārši baidos no laulībām un bērniem, jo nekad īsti neesmu to gribējusi, neesmu par to domājusi. Un tagad viss uzkrīt kā sniegs uz galvas, tādēļ ir pretreakcija.

Uzrakstiet, ko domājat par šo situāciju. Man paliek vieglāk no tā vien, ka varu šo uzrakstīt un kādam izstāstīt, parunāt.
05.06.2015 13:25 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Vēl vakar viņu ļoti mīlēji, biji gatava viņu precēt, bet uztrauca viņa augums.
Šodien tu nezini vai viņu mīli, augums neuztrauc, bet nezini vai esi gatava viņu precēt.

Cik reizes kažoku metīsi?
05.06.2015 13:31 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Es jau saku, ka man galvā ir pilnīgs haoss.
05.06.2015 13:39 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Ja man būtu skaidrs, ko es jūtu, ko darīt, tad es neveidotu šīs tēmas. Neesmu tik pieredzējusi attiecībās.
05.06.2015 13:39 |
 
Reitings 3308
Reģ: 20.03.2013
Man liekas, ka viņš to visu grib pārāk sasteigt. Es no tā vien nobītos.
05.06.2015 13:53 |
 
Reitings 4339
Reģ: 01.06.2014
Pamet viņu un ļauj viņam atrast normālu draudzeni, jo Tu pati šobrīd nezini ko vēlies. Nemoki cilvēku!
Sakarto savu iekšējo pasauli un tad meklē jaunas attiecības!
05.06.2015 13:53 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Sakarto savu iekšējo pasauli

To ir viegli pateikt. Es gribētu visu sakārtot, ļoti mēģinu, ar gadiem viss tikai uzlabojies, bet vēl tāls ceļš ejams līdz viss būs sakārtots pilnībā.
05.06.2015 14:06 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
Šķiries. Kam tev tādu drāmu jau pašā, pašā attiecību sākumā. Un tā uzstājība arī ir aizdomīga.
05.06.2015 14:08 |
 
Reitings 4339
Reģ: 01.06.2014
Šķiries. Kam tev tādu drāmu jau pašā, pašā attiecību sākumā. Un tā uzstājība arī ir aizdomīga.

Piekrītu! Ir pāgājuši TIKAI 3 mēneši, bet jūs jau 2x šķīrāties un Tev tāda svārstīšanās...
05.06.2015 14:10 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
viņš negrib randiņošanas un izklaides


kā šo saprast? Jūs apprecēsities un viss - neiesiet no mājas laukā vai viņš tev neļaus ne soli bez viņa nekur iet?
05.06.2015 14:10 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
kā šo saprast? Jūs apprecēsities un viss - neiesiet no mājas laukā vai viņš tev neļaus ne soli bez viņa nekur iet?

viņš negrib īstermiņa attiecības
05.06.2015 14:11 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
Nu bet tāpēc jau nav uzreiz jāprecas! Es ar ļoti lielu skepsi uztvertu bildinājumu pēc trīs mēnešu attiecībām. Gribi negribi jāsāk domāt, kas par zemūdens akmeņiem tur paslēpušies. Uz doto brīdi no rakstītā man liekas, ka viņam nav īsti pilns rublis. Man šāds variants būtu par uzbāzīgu un reāls pamats attiecības izbeigt. Ja tu ļausies, manuprāt, viņš arī visās citās jomās gribēs tevi kontrolēt, jo būs redzējis, cik viegli tu piekrīti pat tādam lielam solim kā laulība. Bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.
05.06.2015 14:17 |
 
Reitings 1251
Reģ: 23.03.2010
Vai tik puisim nav ap 30 vai mazliet pāri?
Nezinu, vai tā ir sakritība, bet manā paziņu lokā ir VAIRĀKI šādi eksemplāri. Nekādas vainas jau puišiem nav, bet tas izmisums - pēkšņi VAJAG ģimeni un viss. Tāda sajūta, ka pēdējam vilcienam skrietu pakaļ un nezin kas notiks, ja tuvākā gada laikā neapprecēsies un nesaplānos bērnus. Nu, nezinu, manuprāt, kkāda 30-gadnieku krīze vai kas.
Bet šis var tik tiešām sāpīgi beigties. Jo manam prātam nav skaidra šī lielā "mīlestības" sajūta, kas radušies vien pēc pāris mēnešu pazīšanās...
05.06.2015 14:17 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Es ar ļoti lielu skepsi uztvertu bildinājumu pēc trīs mēnešu attiecībām. Gribi negribi jāsāk domāt, kas par zemūdens akmeņiem tur paslēpušies.

Šim es piekrītu. Arī pati esmu daudz par šo ar viņu runājusi. Viņš saka, ka vienkārši ir ļoti orientēts uz ģimeni, grib sievu, bērnus. Daudz runā par savas māsas un citiem bērniem. Diez vai tur ir kādi zemūdens akmeņi.

Ja tu ļausies, manuprāt, viņš arī visās citās jomās gribēs tevi kontrolēt

Nu, kontrolēt viņš mani nav nekādā veidā mēģinājis. Nav mēģinājis atrunāt braukt prom, bet pats piedāvāja braukt man līdzi, kas manuprāt daudz pasaka par viņa jūtām.

Vai tik puisim nav ap 30 vai mazliet pāri?

Hah... viņam 27 gadi tikko palika.

Godīgi, man arī arvien vairāk sāk šķist, ka labāk šķirties. Lai vai cik sāpīgi tas nebūtu. Bet tā negribas atteikties no visām rūpēm, mīļuma, kopā mēs laiku pavadām vienkārši ideāli. Nekad man nav bijis tik labi ar kādu cilvēku.
05.06.2015 14:25 |
 
Reitings 538
Reģ: 02.02.2015
Bet uz ko tu pati vairāk sliecies? Ko sirds saka?
05.06.2015 14:30 |
 
10 gadi
Reitings 2594
Reģ: 08.03.2013
Ak Dievs nu met monētu par to vai palikt kopā vai šķirties, tad arī nonāksi pie atbildes.
05.06.2015 14:38 |
 
Reitings 883
Reģ: 29.01.2009
Neliekas normāli, ja uzstāda ultimātu- precies vai skiries. Pats ir gatavs skirties, ja tu ar vinu neapprecies. Tik viegli vinam tas viss. Pārāk kategoriski. (t)
05.06.2015 14:39 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Bet uz ko tu pati vairāk sliecies? Ko sirds saka?

Grūti spriest... Visvairāk man ir bail no tām sāpēm, kurām es iešu cauri, kad mēs izšķirsimies. Kad šķiet, ka viss apkārt ir sabrucis, nekam nav jēgas, viņš man nozīmē visu. Tas būs ļoti, ļoti sāpīgi. Domāt, ka visi nākamie nebūs ne tuvu tik labi, kā viņš, vienmēr viņu mīlēšu un ilgošos. Ar viņu man var būt ģimene, viss. Drošākais ceļš šķiet šķirties. Baidos dot viņam solījumus, kurus neesmu pārliecināta, ka varēšu izpildīt.

Neliekas normāli, ja uzstāda ultimātu- precies vai skiries. Pats ir gatavs skirties, ja tu ar vinu neapprecies. Tik viegli vinam tas viss.

Nezinu, vai viņam tas ir tik viegli. Pirmajā reizē, kad izšķīrāmies, es viņam neprasīju atgriezties, pati teicu, ka tā ir pareizāk. Bet nākamajā vakarā viņš atgriezās. Vēlāk teica, ka nevar iedomāties dzīvi bez manis, un ir laimīgs, ka es paņēmu viņu atpakaļ, jo viņš nav mani pelnījis. Otrajā reizē tā pat nebija tāda īsta šķiršanās. Nezinu, cik nopietni tas viss ir, vai tiešām viņš no manis varētu tā vienkārši aiziet.
05.06.2015 14:50 |
 
Reitings 951
Reģ: 16.12.2014
Laulībām (patiesību sakot, arī vienkārši attiecībām, kopdzīvei) nevajadzētu vispār sākties ar ultimātu, kur nu vēl "precamies vai šķiramies". Tas, ka viņam ir tā krīzes sajūta, ka nu tikai obligāti vajag ģimeni, bērnus u.t.t. ir tikai un vienīgi viņa paša problēma ar kuru Tev, autore, iespējams ir visai maz sakara. Tav vietā varētu būt jebkura cita - tieši tik maniakāli tas no malas izklausās.
Es ticu, ka var būt gadījumi, kad lēmums precēties, radīt bērnus, nopirkt māju, vai apceļot pasauli nāk spontāni un ātri, neplānojot un bez "iepriekšējas sagatavošanās", bet parasti tomēr tie tiek pieņemti kopīgi. No sērijas - Braucam? Braucam! Bet Tevī ir tik daudz šaubu, ka tas tomēr liek skatīties uz šo situāciju mazliet piesardzīgi.
Arī rūpes, gadību un solījumus braukt līdzi uz otru pasaules malu mierīgi var iestudēt un notēlot kādu saprātīgu laika posmu (un 3 mēneši nemaz arī nav tik daudz, jo īpaši, ja šajā laika periodā jau esat paspējuši būt divreiz šķirti).
Lai gan šajā ziņā arī esmu mazliet vecmodīga un uzkatu, ja pāris ir kopā, tad kādā brīdī būtu jāseko arī laulībām, tomēr ir taču zināmi neskaitāmi pāri, kuri neprecas, jo tāpat jūtas kā ģimene, tādēļ vēl jo vairāk dīvains šķiet viņa ultimāts, jo noturīgas un ilgstošas attiecības ir iespējams dibināt arī neprecoties - vismaz statistika to pierāda. :-)
05.06.2015 14:56 |
 
Reitings 951
Reģ: 16.12.2014
Un par tām laulībām uz karstām pēdām - jāatceras, ka doma "laulību jau var šķirt" var pārvērsties bezgalīgā murgā. Vienkārši tas ir tikai uz papīra. Ja puses var vienoties un nav jāvienojas par bērnu aprūpes kārtību, jā - tas ir vienkārši. Mēnesis, 100 EUR (aptuveni) un "tīri papīri", bet, ko tad, ja otrs ir tik apsēsts ar "ģimenes un bērnu" spēlīti, ka nedod šķiršanos? Tas viss ievilksies gadiem (!!!) ilgā murgā.
Tādēļ (un ne tikai tādēļ), man šķiet, ka "ja nu kas - izšķirties jau var vienmēr" vispār nav arguments. Tādai frāzei nevajadzētu pat ienākt prātā, ja tiek nolemts precēties.
05.06.2015 15:01 |
 
Reitings 883
Reģ: 29.01.2009
Vispār jau laulība nav garants stabilām atttiecībām ilgtermiņā. Garants tam ir vēlēšanās būt kopā un iešana uz to. Precēties ar tik nepareizu izpratni par laulībam jau vien var novest pie šķiršanās.
05.06.2015 15:14 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits