Es viņai nezvanu gandrīz nekad. Ik pa laikam pa nedēļu ieeju pie viņas vai nedēļas nogalē aizbraucu paēst, ja nav sanācis pa nedēļu.
Viņa man zvana diezgan bieži, pusi no zvaniem ignorēju, jo man vienkārši spēka vēl klausīties viņā. Ja tas būtu manas mātes varā, man vispār nebūtu nekāda privātuma.
Es vainīga nejūtos, galu galā man ir arī māsa un brālis, tātad viņai ir vēl divi bērni, tāpēc uzskatu, ka mums viņa jādala uz trīs, tas ir, esmu gatava ar viņu runāt katru trešo dienu :D :D