"Spīdola stundas laikā lec no biksēm laukā un karina Kristīnei uz galvas dvieli" - tā mūzikas skolotāja, kurai bieži vien nāca ārā visādi epiteti un metaforas - nesaprotu, kur tur radās no biksēm lēkšana. :D
Vispār šī laikam bija vienīgā piezīme, jo, lai gan blēņas darīju, mani nepieķēra. Ir gan klasesbiedru somas mestas laukā pa logu, gan līmētas lapiņas uz mugurām, gan bakstīšanās ar pildspalvām, gan vēl visādi brīnumi darīti.
Lielākais wtf bija 12. klasē, kad kādam klasesbiedram kultūras vēstures skolotāja ierakstīja piezīmi "Stundas laikā žāvājas un skatās ārā pa logu". 8.stunda, skolotāja veca kā pasaule, monotonā balsī visu stundu diktē to, kas kladē jāpieraksta - kā kāds vispār iedomājas žāvāties. :-D:-D:-D