Apmierinātība ar darbu!

Es domāju, ka uz banku pavisam noteikti ir vērts iet, jo ir izaugsmes iespējas. Bet ne uz tiem tālruņiem nakstmaiņās, noteikti būs grūti, labāk tad mēģini tikt kā klientu apkalpošanas speciālists klātienē.

Lieta jau tāda, ka man tieši piedāvā darbu pie tālruņiem! Citas vakances jau nebija! :/ Bet varbut varu tieši ar šiem tālruņiem iesākt, vrb paaugstina :D

Liekas jau, ka visi dabū cīnīties no sākuma, sevišķi jau pirmos gadus pēc augstskolas beigšanas! :/
Citam paveicas labāk uzriez dabūt labu darbu, citiem atkal jācīnās!

Šodien pat uz lapiņas sarakstīju +/- darbam veikalā vai darbam bankā!:D

Strādāju apdrošināšanas sfērā,kas arī saskan ar to,ko mācos.
Domāju,ka tas ir labs pamats 21 gadu vecumā.
:)

Uzskatu, ka nav nenopietnu profesiju - katram ir jādara tas, ko viņš vislabāk māk. Nav svarīgi, cik nopietni izklausās ieņemamais amats, galvenais, lai darba vietā nav jāvelk dzīvība.

+++

Dievinu savu darbu un vispār jomu, ko strādāju. Esmu arī studējusi to, līdz ar to strādāju savā jomā. Esmu gan darba ņēmējs, gan pašnodarbināta persona. Ai, es savu darbu (jomu kā tādu) dievinu un uzskatu, ka esmu sevi atradusi. Dažreiz iestājas nogurums un domāju, ka mož mācīties klāt ko citu.. bet sākas lomkas, ja netsrādāju ilgāku laiku. Jāpiebilst, ka strādāju katru dienu bez brīvdienām, bet pati plānoju savu darba laiku un tiešām izbaudu to (l)

Es beidzot esmu aizgājusi no iepriekšējā darba, tagad būs jaunais darbs (arī izglītības sfērā), kuru sen gribēju un beidzot arī atalgojums gandrīz 2x lielāks par iepriekšējo.

Strādāju skolā. Darbs ļooooti patīk, bet šīs laikam būs pēdējās divas ned.šajā darbā...Slodze tiek samazināta, alga arī, tad nu jāmeklē cits aicinājums. Tas mani biedē! Sākt visu no jauna. Vrb studēt kaut ko citu... Nezinu. Šobrīd ir sajūta, ka esmu kaut kādā sākumpunktā...

Strādāju medicīnā, veicu injekcijas, sistēmas, ņemu asins analīzes.Strādāju 3 mēnešus savā profesijā.Esmu uz pusotru gadu kā aizvietotāja, ļoti gribētos tikt citā atzarā, piem., pie ģimenes ārsta.Tagad gāju, kur bija iespēja.Dažreiz ir jānopūlas ,lai pareizi veiktu procedūras.Tas stress, lai sanāktu viss gludi ,ir nomācošs.Cilvēki mēdz būt nesaprotoši..Vairāk tomēr ar dokumentiem gribētu strādāt.Jūtu, ka tas ir vairāk "mans".Kaut nu ātrāk paietu laiks.

Alga neeedaudz virs mininālās, bet + ir, ka 7 min ar kājām līdz darbam.Bet pati vainīga, zināms, cik "novērtēti" Latvijā ir mediķi, skolotāji,policisti un ugunsdzēsēji....

Pasarg dievs no darba veikalā :-D varbūt tev ir tāda joma un klienti, ka darbs ir puslīdz normāls, bet mums uz veikalu masveidā nāk iedomīgi uzpūteņi, kuri uzskata, ka pārdevejs ir s*ds uz kociņa un viņš ir Klients, ar bezgalīgām tiesībām un kuram atļauts viss, arī neievērot elementāri cieņu :-D

Tad jau labāk pie telefona bankā :-D Protams arī negācijas, bet vismaz nav aci pret aci :-D

Man labāk patiktu būt par sekretāri vai biroja vadītāju.. :-)

Šobrīd arī esmu darba meklējumos, alga būs iespējams 2x mazāka nekā šobrīd, bet esmu nonākusi pie secinājuma, ka man nervi ir svarīgāki :-D

Es strādāju Starptautiskā kompānijā par neatkarīgo dzīves kvalitātes menedžeri :) pati atradu :) un esmu pateicīga par man doto šo iespēju!!! Man patīk tas, ka nav jāsēž birojā. Pašlaik esmu ārpus LV, citā laika joslā, galvenais šajā darbā: ir jāmīl sevi un cilvēki :)

Piekritīšu viedoklim, ka nav svarīgi kur strādā, kādā vecumā. Svarīgi ir, lai cilvēkam savs darbs patīk un, lai viņš ir profesionālis savā jomā. Lai nav visādi ierēdņi valsts iestādēs, kas tur vienkārši nelaimīgi atsēž savas stundas un skaita minūtes līdz darba dienas galam. Bet redz, darbs birojā, tātad labs un pietiekami prestižs. Varbūt kāds no tiem cilvēkiem daudz laimīgāks būtu krāsojot matus vai pārdodot ziepes Stenderā :)

Es pati 20 gados strādāju visai labā amatā Rīgas domē, tad 25 gados biju viesmīle un tagad 27os man ir savs uzņēmums. Nu tā mētājos pa dzīvi, kamēr atradu savu vietu! Nezinu, vai joma īstā, bet man patīk būt uzņēmējai, man patīk tas risks, uzdrošināšanās, iespēja katru dienu izkāpt no savas komforta zonas un apgūt kaut ko jaunu, uzzināt par sevi kaut ko jaunu. ā un jā, pabeidzu uzņēmējus, tad jau laikam esmu savā sfērā :D

par neatkarīgo dzīves kvalitātes menedžeri

wtf, kas vēl tas tāds ir??? :D :D :D njā, ko tik mūsdienās neizdomā, pilns ar visādiem pseidoamatiem :D

Strādāju bērnudārzā. Šo darbu nemeklēju. Man piedāvāja, jo zināja, cik ļoti mīlu bērnus, tādēļ arī nemazilgi nedomāju. Alga ir smieklīga, ikdiena nepaiet viegli, bet visu atsver tas, ka es atrodos tur, kur es mīlu būt. Man katru dienu apkārt skraida 24 maizi ķipari, kurus mīlu es un kuri mīl mani, ir vienkārši fantastiski. (l)
BET! Šeit es nedomāju palikt uz visiem laikiem, nebūt ne. Es vēlos sevi attīstīt, studēt to, kas mani interesē, pēc studijām strādāt savā izvēlētajā jomā, augt, pilnveidoties un virzīties pa karjeras kāpnēm. Tas ir tikai laika jautājums, kad es uzsākšu studijas- šajā vai nākamajā rudenī.

Strādāju ēdināšanas nozārē, kur pašai gan jātaisa ēst gan jaapkalpo klienti. Gluži tāpat kā Murrra velkos uz darbu ar lielām mokām, darba vide diezgan tizla telpās tagad jau ir +30 vasarā vispār esot + 40 , alga minimālā - vēlpietam pusslodze. Un cilvēku neapmierinātība kā jau vienmēr tiek izgāzta uz mani, pēdējā laikā it īpaši visi sūdzas ka karsts telpās, bet ko man darīt ja es jau tā caurvējā stāvu? :-/
Ātrāk gribas kaut ko labāku, labprāt kaut vai strādātu monotonu darbu kur nav fiziski jānopūlas un ir normāla alga, bet bez pieredzes jau grūti citā sfērā kaut ko dabūt. :-|
Man 20 gadi.

Es strādāju aviokompānijā tehniskās apkopes jomā. Darbs patīk ļoti, lai gan mēdz būt ļoooti stresainas dienas. Man ir 24 gadi, biju jau sākusi strādāt IT jomā, kad palaimējās ar piedāvājumu šim amatam.

Es tev pilnīgi noteikti ieteiktu iet strādāt bankā, jo darba pieredzi bankā nākošais darba devējs par 100% augstāk vērtēs nekā darbu veikalā. Ne velti esmu vairākkārt dzirdējusi, ka no veikalu darb aaprites grūti tikt laukā. Domā ilglaicīgāk, vai visu mūžu gribi strādāt veikalā vai tomēr kāpt augstāk?
Naktsmaiņas arī nav tik trakas, ar laiku pierod (pati šobrīd sēžu nakstmaiņā). Nav jau gluži tā, ka tev 5naktis jāstrādā un tad 2 brīvas, ne tā?

Meitenēm bez pieredzes, kas vēl mācās augstskolās varu teikt no pieredzes - piesakieties brīvprātīgajās praksēs paralēli mācībām. Tādā veidā uzbūvēsiet sev atzīstamu darba pieredzi un ar darba meklēšanu veiksies labāk. :-)

Es sākšu ne par tēmu... bet
uniqueღ, ja tā ir tiešām Tava bilde, ko pirms laika redzēju kaut kādā pašiņu diskusijā- meitēn, Tev ir laiks reklamēt pašai savus pakalpojumus. Man pašai ir lieliska, superīga kosmetoloģe, bet es labprāt aizietu pie Tevis izmēģinājuma gājienā, nu tīri tā, paskatīties, ko Tu vari ieteikt un piedāvāt. Tā ka, ja lasi, atsūti, kur Tevi var atrast un es būšu viena no pirmajām klientēm. :)

Par sevi - es esmu grāmatvede. Sāku strādāt no pašiem zemākajiem slāņiem 1. kursā. Esmu uzstrādājusies par galveno. Un ir forši. Katrai profesijai ir savi plusi un mīnusi. Vai manā vecumā būtu jābūt kaut kur citur augstākā amatā? Droši vien. To man pat priekšniece saka. Bet es ļoooooooti novērtēju elastīgās darba stundas un kolosālo kolektīvu.
Tavā vietā- ja es būtu viena pati, pieņemtu darbu bankā. Jaunībā elastība ir laba lieta, turklāt, banka CV ierakstā izskatās labāk. Ja būtu blakus vīrietis, ar ko gribētu veidot ģimeni, tad konsultētos ar viņu un diez vai pieņemtu darbu, kur jāstrādā naktsmaiņas.

Liekas, ka cilvēkiem izdodas atrast darbu ar kuru ir apmierināti ;) Man liekas, ka galvenais neiesūnoties vienā darba vietā - kā piemēram, manā gadījumā veikalā. :/

Zinu, ka tās nakts maiņas ir briesmīgas, man viņas visvairāk neapmierina, bet ja mēnesī kādas 5x viņas ir, tad vrb nav tik traki! :/ (l)
Vairāk kā gadu strādāju veikalā un jūtu, ka vairs nepatīk gribas aiziet uz sitiena! :/

Es ar esmu iesūnojusies jau 8-to gadu vienā vietā, kas man nepatīk (t) Tiesa gan, biroja darbs. Bet nu, līdz ar dekrētu, ceru saņemt īsto spērienu un šeit vairs neatgriezties :-D
Tavā vietā darītu kā iesaka Sophie.