Skatoties uz apkārtējām sievietēm, kas ir attiecībās un kas nav attiecībās, esmu nonākusi pie tāda sava iekšējā novērojuma, ka sievietes, kas ir attiecībās, ir mazāk ambiciozas. Vai arī, ja tādas agrāk ir bijušas, tad tā ambiciozitāte pazūd, līdzko tiek atrasts vīrietis.
Vai piekrītat? Un kāds ir jūsu viedoklis par to?
Piemēram, sieviete, kas ir viena, liekas, ka viņa vairāk cenšas sasniegt ko dzīvē. Iegūt augstāku izglītības grādu, dabūt labāku vakanci, kļūt par vadītāju. Obligāti iegādāties savu auto. Domā par dzīvokļa iegādi. Un tamlīdzīgi.
Savukārt sieviete, kas ir attiecībās, kaut kā tā atslābst... Karjeras paaugstinājums kaut kā vairs nav prioritāte, ka tik nostrādā savas 8h pēc iespējas vienkāršākā darbā un iet mājās taisīt vakariņas. Savu auto nav motivācijas nopirkt, jo vīrietim taču ir un viņš gan jau vadās. Arī par mājokli īpaši neiespringt, jo gan jau vīrietis parūpēsies.
No vienas puses, it kā relaksētāka dzīve. Bet, no otras puses, vai tiešām attiecības priekš sievietes = bremze izaugsmē?
344
