Bijusas draudzenes.

Nekad taa neesmu dariijusi. Bijushais taapeec arii ir bijushais, lai ar vinju viss buutu beidzies.

Arii neesmu maniijusi, ka viiram taadas bijushaas trauceetu dziivot, muusu attieciibaas neviens iekshaa nav jaucies.

Heh, varbūt kāda atcerās, tad pirms mēneša man bija ļoti aktuāls šis jautājums :D Šeit varat palasīt

Īsumā - drauga bijusī aicināja mūs abus uz savu dzimšanas dienu, jo "mēs abi esot tik forši cilvēki". Yeah. Aizgāju tikai tāpēc, lai pārliecinātos par viņas nodomiem un nebija veltīgi - nākamajā dienā viņa prasīja puisim- nu, kā, ko viņa domā par mani? Draugs godīgi pateica, ka es neatbalstu viņu kontaktu un to draudzēšanos. Kaut kā dabiski viss noklusa, varbūt viņai beidzot aizgāja. Cerams nepamodīsies atkal :-D

No jūsu dzīves ir jāizmet tie cilvēki, nevis atmiņas par viņām. Viņas bija un tici vai nē, to, kāds viņš ir šodien, kaut kādā mērā ietekmēja arī viņas. Tā, ka to nevar padarīt par nebijušu.

Atmiņas ir galvā, to nekādi nevar ne izdzēst, ne izmest, un tas nav vajadzīgs. Lielā mērā piekrītu, ka mūsu personīgās atmiņas veido mūsu personību, dzīves gudrību, tagadni. Taču tam nevajadzētu saistīties ar mantām, vēl jo vairāk, ja tas traucē tagadnei. Brīdī, kad konkrētā lieta, fotogrāfijas, mīkstie lācīši tiek dāvināti no mīļotā vīrieša, tām ir milzīga morālā vērtība. Ja cilvēks no manas dzīves aizgājis, jūtu vairs nav, arī mantām zūd vērtība, kļūst par putekļu krājējiem.

Cilvēks, kurš nespēj, negrib šķirties no fotogrāfijām, sīkiem priekšmetiem, vienkārši nav palaidis vaļā pagātni. Gluži kā piederīgie, kuri zaudējuši tuvinieku, nevēlas šķirties no priekšmetiem, fotogrāfijām.

Kāpēc jūs tās ''bijušo lietas'' traucē? Man foto dzēšana, kartīšu plēšana/dedzināšana, cieto disku tīrīšana škiet lieka laika tērēšana. Ja vien vīrietis ikdienā pats nepārskata veco attiecību kopbildes, neredzu jēgu celt paniku :)
Vai tad attiecībās nejūtaties pārliecinātas? Priecājieties, ka bijusī atrodas fotogrāfijā un pagātnes atmiņās.. ne jūsu gultā :D

Mani, piemēram, netraucē, lai stāv tur, kur bijusi vecā dzīve vai vismaz pie vecākiem. Stiept lielu gleznu uz jauno dzīvokli? saglabāt kartiņas, kuras atsūtītas pēc šķiršanās, esot jaunās attiecībās? nu čīzīgi.. :D
Nafig man jaunajās mājās viņa pagātne? ko ta, man arī visus lāčus un zaķus stiept līdzi?:-D

Ziniet ko, meitenes? Kopš manas nelāgās pieredzes ar drauga bijušo, slēpšanu, dzēšanu, tikšanos utt, tik tiešām novēlu visām jums, kurām problēmas ar tādam "kucēm", kaut viņas tik tiešām izzustu no šīs zemes virsmas! :) Jā, kopš tā laika esmu kļuvusi nedroša attiecībās, nepārliecināta utt, bet vēl joprojām esmu tajās attiecībās. Visu dzīvi atcerēšos savu kļūdu un klusēšanu! Meitenes, tas nav normāli, ka puisis turpina komunicēt ar viņām, tikties, saglabā visu.. NAV NORMĀLI!

Man ar drauga bijušo ir pozitīvas attiecības, retumis tiekamies, pačalojam.. viņai sava dzīve.. mums sava. Kā cilvēks viņa ir jauka, tāpēc atrodam arī kopīgo valodu :)

Kur ir tā robeža, kad dāvanu no ex mest ārā nevajadzētu? Par zelta auskariem, cik noprotu, izskanēja negācijas... Ar kādu ciparu sākot, dāvanu ir vērts paturēt? :D :D :D

Kur ir tā robeža, kad dāvanu no ex mest ārā nevajadzētu? Par zelta auskariem, cik noprotu, izskanēja negācijas... Ar kādu ciparu sākot, dāvanu ir vērts paturēt?

Priekšmeti iedalās divās vērtību kategorijās, morālā un materiālā. Dāvināts rotaļu lācis zaudē morālu vērtību, ja dāvinātājs tavā dzīvē vairs neko nenozīmē. Tad šis lācis ir vienkārši lācis, uz kuru skatoties tev ne silts, ne auksts.
Juvelierizstrādājumi, mašīna, īpašums, kad zaudē morālo vērtību, vēl joprojām saglabā materiālo vērtību,kuru krīzes gadījumā vari ieķīlāt, pārdot. Muļķīgi būtu rīkoties principiāli. Un jā, esmu nedaudz materiāliste.

Man liekas, kaut kā nepareizi sviest ārā dāvinātas lietas.. Jo īpaši, ja tās ir vērtīgas, taču vēl jo vairāk tāpēc, ka kāda starpība otram, kā šīs lietas iegūtas? Nu ja es draugam pateiktu, ka rokassprādzīte, kas man ap roku, ir no bijušā drauga, nedomāju, ka viņam patiktu. Bet priekš kam tas ir jāsaka? Tā ir skaista lieta, dāvināta skaistos brīžos un man neliekas, ka tā būtu jāizmet tāpēc, ka attiecības pajukušas.

Es jau neko neteicu, ka vina pasa dzivoklii attiecibu saakumaa redzeju draudzenu bildes, vestules utt. Nu labi, vina dzivoklis.
Bet tas ka mes kopa ievacamies jauna dzivokli, musu pirmaja dzivoklii un man kartojot maaju, parkravajot kastes kaut kad ir vel jasastopas ar bildem, vestuleem...tad man vienkarsi apniik un es jautaju sev, a kapec man nekas taads nekur nav, kapec vins nav nekur atradis manu bijuso bildes, vestules?
Jo es no tadam lietam esmu skirusies, atstajusi pie vecakiem maaja dazas lietas, bet uz jauno dzivokli neneemu liidzi. Bildes esmu dzesusi, vienkarsi nevajag vairs.

Vinam pasam taa ir pirmaa reize kad dzivo kopa ar meiteni, tad ja tas ir nopietni, gribas lai pagatnes meitenes paliek pagatnee nevis maisas pa kaajam.

Attiecību sākumā viena drauga bijusī sāka viņam stāstīt, ka es viņu krāpjot. Labi, ka viņš izdomāja to tomēr izrunāt ar mani...

Man jau liekas, ka autores gadijumaa tur nav kk tiirs. Gribeetos jau, lai es kluudos, bet ganjau vins nav nez vainas...
Mani ir nostadijushi launas bijushaas vietaa, nesen vel pa kluso ex meitene mani izdzeesa no vina draugiem. Tur vispaar smiekliiga situaacija. Bet labi... :D viens bijushais izmeta man visas sudrablietas, jo bija padzirdejis ka viens gredzens man ir ex davinats, nezinaja kurs, izmeta visus. Pati nemetu ne bildes, ne davanas, nedzeshu no pc, neatstaju tikai soc tiiklos.

Manējo visas liek mierā, laikam paveicies, ka nav bijis kopā ar nevienu ķerto. Es pēc attiecību izbeigšanas ar savu bijušo no viņa vēlējos iegūt tikai bildes no kopīga, forša ceļojuma. Uzskatīju, ka man nevis jālūdzās, bet viņam ir pienākums padalīties ar tām bildēm un video. Tādā sakarā zinu, ka viņš mani pataisīja savas jaunās meitenes acīs par to ķerto, traucējošo ex draudzeni, kura viņu gribot atpakaļ un vēl visādas muļķības, kaut es jau biju laimīgās attiecībās un uz viņu man nospļauties bija. Dabūju visas lietas pēc kādiem pāris mēnešiem, kad šim bija iespēja bez dūdas ziņas atskriet līdz manīm un visu atdot man. Vēl kā bērns lūdzās lai es nekur nepublicējot.
Nu, no draudzenes puses arī tas bija vienkārši slimi, jo ne viņai bija izlemt kad es tikšu pie savām bildēm un mantām. Saprastu, ja es uz kafejnīcu šo aicinātu.
Katrā ziņā - neticiet visam ko saka jūsu jaunās mīlestības. Es kad uzzināju no drošiem avotiem ko mans bijušais murgo vispār par mani, par mūsu attiecībām, par atsevišķiem maniem ģimenes locekļiem - mati stāvus sacēlās.. domāju vai es tiešām ar tik slimu cilvēku esmu 4 gadus kopā bijusi? Tagad smiekli nāk par viņu. :D

Man mūždien ir problēmas ar puiši bijušajām. Tās nekādīgi nespēj pārdzīvot, ka viņu lieliskie (bijušie) vīrieši atrod laimi citur :D

Man ir drausmīga pieredz ar drauga bijušo. Jēziņ,droši varu apgalvot,ka slims cilvēks. :-/
Pret bildēm,dāvanām nav nekādu pretenziju. Pašai flešā glabājās bildes.