Sveiki!
Gribētos noskaidrot vai kādam/ai ir bijusi līdzīga situācija. Tātad mana mamma visu laiku, kopš vien varu sevi atcerēties ir izmantojusi vienu manā skatījumā dīvainu attaisnojumu savai neadekvātajai uzvedībai. Attaisnojums skan šādi: TAS NENĀK NO SIRDS.8-) Šis teiciens tiek pielietots tādā gadījumā, ja pieprasu no viņas atvainošanos.
Reāls piemērs no ikdienas dzīves. Mammai vajag atrast kādu vietu kartē(Puķudārzu iela). Izmantojam google maps, es cenšos pēc labākās sirdsapziņas, bet nu nesanāk. Tādu ielu vajadzīgajā pilsētā nav. Bet mamma to, protams, nesaprot un domā, ka es kaut ko "ne tā'' saspiedu. Tad sākas pārmetumu jūra, tad es no ''gudrās meitas'' pārtopu par pēdējo pamuļķi, idioti, dauni:-/ ( jā, mamma vienā raidījumā dzirdēja, ka māte savu meitu tā sauc un viņai tas ir ''pielipis'') kas nekad neko pareizi nevar izdarīt un nekad ''pirkstu ūdenī nebāž'' Pieliek tam visam vēl klāt plašo krievu lamu vārdu klāstu un ir pilns komplekts. Tā katru reizi, kad kaut kas nav viņai pa prātam.
Tad vienīgā izeja ir pēc iespējas ātrāk pamest telpu, kamēr man vēl ir atlikusi kāda druska pašcieņas. Otrā dienā saku viņai, ka man tas tiešām sāp un tā, bet atvainošanās es dzirdu tikai ierasto frāzi ''tas nenāca no sirds''. Tad labāk būtu pateikusi, ka nevar dusmas savaldīt un atvainoties par to, bet ko tādu ir bezcerīgi gaidīt.:-(
Nu jau man ir izveidojusies tāda kā imunitāte, cenšos neņemt galvā un atgādināt sev, ka ilgi vairs ar viņu zem viena jumta jādzīvo nebūs.(Pēc gada beidzu 12.kl. un tad prom uz Zviedriju, kur būšu tuvāk brālim,:-D)
Kā ir ar jums cilvēki? Vai esat dzirdējuši no kāda līdzīgus attaisnojumus. Es nevarētu kādu cilvēku nolamāt no galvas līdz kājām un tad aizbildināties, ka tas ''nenāca no sirds''. Esat kaut ko līdzīgu dzirdējuši? Ko domājat par šādu taktiku no vecāku/ tuvinieku puses?