Nesaprotu, kas ar mani notiek, otro dienu neko negribu darīt, tikai gulšņāju. Uz darbu neeju, nu pareizāk sakot, meloju ka strādāju, varbūt pie vainas tas ka man vadība liek iet uz viesnīcām un SPA centriem un piedāvāt produktu.
Es nevaru sev pārkāpt...
Vēl domāju par to, vai dāvanās var ielikt lāstu?
Sen atpakaļ man uzdāvināja krabi - krājkasi, ar tekstu, lai vienmēr būtu naudiņa - naudiņas nav.
Un pakaviņa kulonu ar tas pats cilvēks dāvināja, ar tekstu lai veiksme ir - veiksmes ar nav. Un dāvinātāja man pati ir stāstījusi, kā sev nepatīkamu cilvēku pie zīlnieces vai kā tāda ir likusi burkā, pati esmu bijusi lieciniece, kad to burku naktī no tilta Lielupē iemeta...
Pēdējo gadu ir melnā strīpa, nav ne darba normāla, ne alga, ne attiecības, ne veselība.