Pati esmu atvērta savu tuvāko cilvēku lokā, taču visā visumā esmu noslēgta sevī, man patīk laiku pavadīt vienai, nelabprāt iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, ja arī jāiepazīstās, tad nekad pirmā nespēju uzsākt sarunu. Reizēm tas bijis ļoti traucējoši, taču visā visumā esmu novērojusi to, ka tieši apkārtējiem sadzīvot ar manu intraverto personību šķitis grūtāk kā man pašai. Piemēram, bija viens vīrietis, kurš ne tikai aizrādīja, bet reizēm pat kliedza man virsū, pārmetot to, ka nepārtraukti ar viņu nečivinu, nepļāpāju visu laiku, nevelku mājās cilvēku barus. Par laimi izšķīrāmies, jo tolaik (patiesību sakot, mazliet arī tagad) sāpēja tas, ka it kā pieaudzis cilvēks nespēj saprast to, ka cilvēki ir dažādi un ka viena sieviete var runāt vienā laidā, kamēr cita vairāk noslēgsies sevī un labāk paklausīsies, nevis runās pati.