Riebjas runāt pa telefonu

457

Reģ: 30.01.2012

Vai ir vēl kādai tā? Vienīgie cilvēki ar ko patīk parunāt, tie ir daži tuvākie draugi, draugs un mamma ar māsu. Ar visiem pārējiem telefona sarunas paciešu kā zobu sāpes. Ikdienā aci pret aci runāt nav problēmu. Bet šausmīgi kaitina, ka zvana un vēl ilgi runā! Citreiz pat ir tā, ka es nepaceļu, ka kāds zvana, jo zinu, ka būs jāgatavojas uz ilgu un nogurdinošu sarunu, tajā pašā laikā zinu, ka vajadzētu pieklājības pēc atzvanīt un tad es stundām nevaru saņemties atzvanīt, kas bojā man dienu. Man tiešām ir žēl savu laiku veltīt runāšanai pa telefonu, patīk runāt pa tēmu.

14.05.2015 17:16 |

karinaberza

Reģ: 07.05.2015

man tas pats :D

14.05.2015 17:20 |

Antigone

985

Reģ: 27.04.2015

Tu jau nevelti savu laiku runāšanai air telefonu, bet ar saviem draugiem.
Tāds baigais ego Tev ir.

14.05.2015 17:20 |

Fionna

2816

Reģ: 19.01.2015

Man nepatīk celt svešiem numuriem, pat ja zinu, ka zvana darba sakarā vai kā, bet paciešu, dažreiz neceļu un atzvanu, labāk patīk sms :D

14.05.2015 17:23 |

Amela

457

Reģ: 30.01.2012

Antigone, izlasi kārtīgi, ar draugiem man patīk parunāt, runa iet par paziņām un attāliem radiem.

14.05.2015 17:24 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Es arī baigi nemīlu garas sarunas pa telefonu, vairāk patīk klātienē runāt vai vismaz skype, kaut kā citādāk liekas. Man telefona sarunas pārsvarā ir tam, lai kaut ko sarunātu, pateiktu ko konkrētu, vienotos par kaut ko. Iespēju robežās izvēlos tikties.

Gadās, ka man nav spēka un uz telefona zvaniem neatbildu, pārsvarā tas attiecas uz mammu, jo viņa tad parasti mani noved līdz tādai stadija, ka vispār vairs neko nevaru un negribu.

14.05.2015 17:26 |

delusion

2461

Reģ: 02.01.2010

Saprotu, man nenormāli riebjas runāt pa telefonu :) Vīrs ir vienīgais, ar kuru tas ir patīkami, ar pārējiem cenšos pa telefonu nekomunicēt. Labi, ka ir e-pasts un sms :D
Un tam nav nekāda sakara ar ego - man, piemēram, visvairāk nepatīk tieši tas, ka neredzu sarunbiedru, neredzu viņa sejas izteiksmi, ķermeņa valodu. Tas rada grūtības uzturēt sarunas ritmu, bieži pat sanāk vienam otru pārtraukt vai pārprast.

Lietišķie zvani ir ok - nepatīk, bet tur viss vienkārši, pasaki savu sakāmo un miers. Pļāpāšana pa telefonu..nē, nav man.

14.05.2015 17:26 |

delusion

2461

Reģ: 02.01.2010

Jā, protams, ir arī pāris radinieki, ar kuriem man nepatīk sarunāties arī dzīvē, ne tikai pa telefonu, bet tie reti zvana (paldies dievam).

14.05.2015 17:28 |

Sylph

1049

Reģ: 03.05.2015

Man arii nepatiik ljurkshkjeeshana stundaam ilgi. Man patiik, ja cilveeks piezvana, pasaka, ko vajag un viss. Tas attiecas uz visiem, kaa saveejiem taa sveshiem.

14.05.2015 17:32 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Saprotu, man nenormāli riebjas runāt pa telefonu Vīrs ir vienīgais, ar kuru tas ir patīkami, ar pārējiem cenšos pa telefonu nekomunicēt. Labi, ka ir e-pasts un sms

Man tā pat, neciešu pa telefonu runāt, tikai ar draugu, pat ar draudzenēm nerunāju pa telefonu. Ja kādam ar mani vajag sazināties ātrāk un vienkāršāk manā gadījumā ir caur sms :D jo telefonam skaņa vienmēr noņemta tā kā zvanus es pat nedzirdu bieži vien, bet esmu pieradusi pārbaudīt ik pa laikam telefonu vai nav sms, jo ļoti daudz ar sms sarakstos.

14.05.2015 17:33 |

sanya

115

Reģ: 29.01.2009

Man tas pats. Es izvēlos sarunu dzīvē, nevis pa telefonu.

14.05.2015 17:36 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Man tā pat, neciešu pa telefonu runāt, tikai ar draugu, pat ar draudzenēm nerunāju pa telefonu. Ja kādam ar mani vajag sazināties ātrāk un vienkāršāk manā gadījumā ir caur sms jo telefonam skaņa vienmēr noņemta tā kā zvanus es pat nedzirdu bieži vien, bet esmu pieradusi pārbaudīt ik pa laikam telefonu vai nav sms, jo ļoti daudz ar sms sarakstos.

Man līdzīgi. Es gan nelietotu varbūt vārdu "neciešu", bet kopumā - nav patīkami un bieži izvairos to darīt.

14.05.2015 17:36 |

switched on

3987

Reģ: 02.02.2011

Pievienojos Neonam un citām :D
Mani ļoti mulsina un liek justies neērti, ka neredzu otra grimases un žestus.

14.05.2015 17:39 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

Es esmu par reālu komunikāciju. Visādas sazvanīšanās un čatošanas mani neaizrauj. :D

14.05.2015 17:42 |

TRY

1832

Reģ: 27.12.2012

Man tieši ļoti nepatīk sarakstīties.. Es tiešām ciest nevaru. Labāk sazvanīties, pateikt, izrunāt, saprast un miers un bērziņš, nevis 100 reizes rakstīt un mēģināt kaut ko paskaidrot, kā arī nozīmīgs faktors ir tas, ka sarakste aizņem daudz vairāk laika nekā telefona saruna un, rakstot telefonā, nevar paralēli darīt ko citu, jo rokas aizņemtas.
Ikdienā daudz nerunāju pa telefonu, taču retās telefonsarunas parasti ir ilgas, lielākoties ar cilvēkiem, kurus maz satieku, piemēram, mammu un dažām draudzenēm,

14.05.2015 17:45 |

zaptesburka

4343

Reģ: 01.10.2012

Man arī nepatīk... bet tad atkal to pašu varētu teikt par runāšanu ar cilvēkiem arī klātienē. Vispār esmu antisociāls radījums.
Ja vien patiešām nav kas ļoti ātri jānoskaidro vai daudz jāstāsta, tad labprātāk rakstu SMS, ne zvanu.
Un parasti neceļu klausuli, ja zvana no nepazīstamiem numuriem (ja vien negaidu kādu sūtījumu ar kurjeru vai taml.)

14.05.2015 17:46 |

SiiDii

158

Reģ: 28.04.2015

Vienīgie cilvēki ar ko patīk parunāt, tie ir daži tuvākie draugi, draugs un mamma ar māsu. Ar visiem pārējiem telefona sarunas paciešu kā zobu sāpes. Ikdienā aci pret aci runāt nav problēmu. Bet šausmīgi kaitina, ka zvana un vēl ilgi runā! Citreiz pat ir tā, ka es nepaceļu, ka kāds zvana, jo zinu, ka būs jāgatavojas uz ilgu un nogurdinošu sarunu, tajā pašā laikā zinu, ka vajadzētu pieklājības pēc atzvanīt un tad es stundām nevaru saņemties atzvanīt, kas bojā man dienu.

+++ Precīzs mans raksturojums :D Man labāk patīk komunicēt caur sms un e-pastu. Kad kāds zvana, tiešām nodomāju - vai tad nevar atsūtīt sms, kādēļ jāzvana?. Klusa un kautrīga neesmu nemaz, tādēļ daudzi nesaprot, kādēļ neceļu augšā. Gandrīz nekad neatzvanu - ja nav man noskaņojuma pacelt, mocīties un runāt uzreiz, tad pēc tam sevi nemoku ar atzvanīšanu, kaut pats Obama zvanītu :D
Lieki teikt, ka uz savām dzimšanas/vārda dienām mans telefons ir izslēgts.

14.05.2015 17:48 |

SiiDii

158

Reģ: 28.04.2015

Man tā pat, neciešu pa telefonu runāt, tikai ar draugu, pat ar draudzenēm nerunāju pa telefonu. Ja kādam ar mani vajag sazināties ātrāk un vienkāršāk manā gadījumā ir caur sms jo telefonam skaņa vienmēr noņemta tā kā zvanus es pat nedzirdu bieži vien, bet esmu pieradusi pārbaudīt ik pa laikam telefonu vai nav sms, jo ļoti daudz ar sms sarakstos.

Piekrītu, Miss Joker. 90% no visas dienas man telefonam ir klusais režīms, neciešu, ja pēkšņi telefons zvana un traucē. Tomēr uz sms zibenīgi spēju atbildēt.
Reizēm uz neatbildētiem zvaniem atbildu ar sms, apvaicājoties, ko konkrētais cilvēks ir vēlējies.

Nedomāju, ka man ir augsts ego, kaut arī nesūdzētos, ja tāds būtu - vieglāk dzīvot. Kaut gan, ja pirms dažiem gadu desmitiem telefons bija retums, tad jau visiem bija augsts ego. Es vienkārši izvēlos nedarīt to, kas man liek justies slikti. Katram savs.

14.05.2015 17:57 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

ari neesmu sajusma par garam telefona saunam, izjemums ir mana gimene, vecaki, maasas. Varu speciali necelt ja zvana deraudzene, nu ngribas runaties. Man vispar telefons var nometaties soma divas dienas un kad attopos, ir desmit neatbildeti zvani. Manu virieti tas tracina, ka mani nevar dabut roka kad vajag. Censos laboties, bet par to cik labi sanak, var strideties :D

14.05.2015 18:00 |

manta

135

Reģ: 04.02.2015

Mana telefona kultūra ir diezgan briesmīga. Nepazīstamiem numuriem parasti neceļu, bieži vien neceļu, kad negribu runāt, uz neatbildētiem zvaniem visbiežāk neatzvanu, ja vien zvans nav gaidīts vai zvanīts vairākas reizes. Nepatīk runāt pa telefonu, arī ar draugiem. Izņēmums varētu būt tad, ja neesmu sen kādu satikusi un ir tiešām par ko parunāt.

14.05.2015 18:05 |