Šodien vēl neesmu gājusi ārā, tāpēc grūti spriest par notiekošo ("uzvaras" piemineklis diezgan netālu).
Es tikai katru gadu smejos par dažu politiķu murmulējumiem, ka 9. maija atzīmētāji patiesībā piemin kritušos un svin kara šausmu beigas. Jēziņ, tak nē - viņi svin PSRS dzimšanu, PSRS (lasīt - Krievijas) uzvaru karā un sajūsminās par piedzīvojumiem, "sasniegumiem" kara laukā. Atceras savu kādreizējo diženumu un klusībā cer, ka vēsture atkārtosies.
Ja jau tie būtu tik izteikti atceres un pieminēšanas svētki, tad nebraukātu apkārt visādi ķēmi improvizētos tankos, mašīnās ar uzrakstiem "na Berļin" un netusētu tā, ka visa pamale skan.