Tomēr uzrakstīšu par šo, jo varētu būt, ka daudzām ir šāda īpatnība. Nerunājot pat par nopietnām attiecībām, vai ko dziļāku... Negribas būt vienai! Apnicis, gribas lai visu laiku brauc kāds pakaļ, ved kaut kur, dāvina kaut ko, katru dienu velta laiku, jaukus vārdus. Bieži vien, protams, attiecības neizvēršās kā bija iecerēts labākajā gala rezultātā un vispār nekā WOW abu starpā nav, sākas vēl kašķi...=nav vērts, netiekamies vairs. Bet negribas palikt vienai, vajag ko jaunu! Protams, prasības arī ir. Neteiksim, ka ārkārtīgi augstas, bet nu savi standarti ir, kam vajag būt! Līdz ko nav neviens, kurš atbilstu, lai tiktos, iepazītos, nāk besis virsū, pati sevi nevaru izturēt, raudu, dusmojos. Nepatīk brīvo laiku ar sevi vairs pavadīt. Tas ir normāli? :-| Kā ar jums, meitenes?