Sporta stundas skolā

man arii labi gaaja muuzikaa, vizuaalajaa maakslaa. tur nez kapeec neviens nelika maaciities skanjdarbus un dziedaat pareizi :D maacija dziesminjas, protams, notis, lai vismaz kada sajega no taa ir. muzikas vesturi. taapat arii vizuaalajaa. bija teema un biezhi vien varejam izpausties un lika atziimes neviss par pareizumu, bet gan par izteeli un centiibu

Nekad nepatika skriet, tāpēc skriešana uz laiku vienmēr bija stress.
Pārējais īzī. Bumbiņu met cik ilgi gribi, līdz tevi pašu atzīme apmierina :D tā vismaz mums bija.

9 klasē, kad bija jākārto eksāmens sportā un obligāti bija jāskrien tas garais gabals, kas man riebās, es gāju uz stadionu un katru vakaru skrēju! līdz satrenējos un noskrēju arī eksāmenā!
Protams, ka stress un nepatika, bet tiešām vienreiz mūžā nevar saņemties?

Vienreiz bez iesildīšanās lika skriet un man vēl nedēļu bija muskuļi kājām savilkti. 20 min gājiens uz skolu un atpakaļ par elli pārvērtās...

Zīmēšanas stundā arī nebija grūti dabūt 8-9 un es biju tālu no skaistās zīmēšanas. Zīmēšanā lika atzīmi par centību, nevis par to cik laba tehnika un pareizie izliekumi, lai gan to arī varētu vērtēt, līdzīgi kā sportā.

Nu tas jau ir individuāli, manā skolā tā nebija. Ja tu nemācēji zīmēt, tur pat par centību nelika neko augstāk par 7. Ja bija jāuzzīmē vāze, bet tu uzzīmē kaut ko, kas nav pat līdzīgs vāzei, tad pat uz 5 varēja necerēt. Bet nu redzi, ja kādam nepatika zīmēšana, viņš jau arī necentās un vienkārši teica- ai man nesanāk utt.. tas pats jau ir ar sportu. Te lielākā daļa pret sportu, jo nu, sauksim lietas īstajos vārdos (BEZ AIZVAINOJUMIEM, BET UZTVERSIM TO AR NELIELU HUMORU ;)) - ir vienkārši tizlas un nesanāk ne bumbu grozā iemest, ne aizlekt, vai nu kautrējas to darīt puišu priekšā utt, jo sports taču "stulbi izskatās", pēctam vēl jāiet dušā vai tieši otrādi,.. neiet dušā un pēctam staigat iesvīdušam visu dienu.

Gan piekrītu, gan nepiekrītu. Vairāk jau nē..Man tieši likās interesanti, ka skolā bija pilnīgi viss, nav tikai visu laiku skriešana/volejbols/basketbols/florbols, bet ir arī citas interesantas lietas. Man arī gadījās aizlidot pāri mīkstajiem pufiem, lecot pāri latiņai, tā, ka pēc tam negribējās nemaz vairs mēģināt, bet ne jau tāpēc es tagad teikšu, ka sporta nodarbības skolā ir sliktas. Un viņš tajā rakstā uzsver par iesildīšanos - mums vienmēr skolā bija gan jāiesildās, gan jāizstaipās pēc skrējieniem. Nu, vienīgais, ka, jā, varbūt daži skolēni pārāk nopietni tās atzīmes uztver, man bija vienalga, ka tā bumbiņa nemetas, VFS toties varēju paspīdēt ar presītēm un vēl šo to. :-P

stiprais_dzimum, nu, ja paskatīties uz lietām bik plašāk... tie, kam nepatīk sports, protams, teiks, ka ta ir stulbs un vērtēšana neadekvāta utt. Tie, kam nepatīk vizuālā, teiks to pašu par vizuālo. Paralēles taču diezgan viegli savilkt kopā, ne? :) Vienīgi cik liels % labprātāk deldē dibenu un skribuļo kaut ko uz papīra,nekā pakustina pakaļu un noskrien tos 1500m? Te nu tev arī atbilde uz to, kādēļ tāds īpatsvars ar cilvēkiem PRET sportu.

Par muziku nepiekritu, ka tur nebutu jaliek atzimes, jo tur tomer daudz kas bij jamacas no galvas - visadi dziesmu vardi, komponisti - vinu dzives gajums, kas vini bija un kaa vini kluva par to kas ir utt. Manuprat, tadas lietas butu jazin.
Par sportu, pa lielam piekritu, ka atzimes llikt nevajadzetu- tur drizak varetu kadu ieskaitits[neiskaitis sistemu ieviest- kads apmeklejums ( jo mums vnk daudzi bastoja to sportu, jo bija slinki), utt. Atceros, ka augstakajas klases mums bija janovada sava sporta stunda, kkada spele utt.

Man gan patika sports, gan tā vērtēšanas sistēma - gan par dažādiem teorētiskajiem k/d (lai tie, kuriem sports nepadevās varētu dabūt labāku atzīmi), gan par aktīvu darbošanos sporta stundā - tā pati skriešana, lekšana pāri āzim, volejbols, basketbols utt.
Es atbalstu vērtēšanu tikai tad, ja tā ir kompleksa, kāda bija manā gadījumā.

Arī uzskatu, ka sportā nevajag likt atzīmes. Tā pati pumpēšanās, nu neviena nevarēja pareizi piepumpēties 20-30 reizes. Turklāt, ja kaut ko sastiep vai arī nespēj izturēt visu stundu ļoti aktīvu slodzi, skolotāja vispār nesaprot, tikai bļauj, ka visi vārgi, neko nevar izdarīt. Augstlēkšana - bija daudzi, kuriem ir ļoti bail lekt to augstumu, jo viena, kad krita, bija laikam izmežģījusi kaut ko, katrā ziņā, sporta stundās nereti radās dažādas traumas - pat lauztas rokas un kājas.
Tā pazemošana nav normāla, bet, piemēram, es bez sava zīmēšanas talanta zīmēšanā dabūju 9 vai 10, jo skolotāja vērtēja centību un katru darbu uztvēra citādi, nevis visu pēc vieniem normatīviem.

stiprais_dzimum, nu, ja paskatīties uz lietām bik plašāk... tie, kam nepatīk sports, protams, teiks, ka ta ir stulbs un vērtēšana neadekvāta utt.

nuu ,man patiik sports, vins aiznjem lielu manas dziives dalju. bet man taapat liekas nepareiza taa veerteeshana

Daudziem vienkārši nepadodas matemātika vai arī literatūra, jo nu nevar uzrakstīt labus domrakstus. Bet tur vērtē? Ar ko sports šajā ziņā būtu citādāks?
Atzīmes vismaz motivē kaut ko darīt vai nākt, citādi meitenēm visu laiku mēnešreizes.

Tā pati pumpēšanās, nu neviena nevarēja pareizi piepumpēties 20-30 reizes. Turklāt, ja kaut ko sastiep vai arī nespēj izturēt visu stundu ļoti aktīvu slodzi, skolotāja vispār nesaprot, tikai bļauj, ka visi vārgi, neko nevar izdarīt.

Nuuu, tapēc arī bļāva, ka tas nav normāli nespēt 40 minūtes "aktīvi" darboties sporta zālē. Tur man liuekas ne tikai jābļauj, bet ar mietu jāšauj tiem, kas nevar pakaļu pakustināt ilgāk par 5 minūtēm.

es bez sava zīmēšanas talanta zīmēšanā dabūju 9 vai 10, jo skolotāja vērtēja centību un katru darbu uztvēra citādi, nevis visu pēc vieniem normatīviem.

tieši tas par ko es runāju...slavas vārdi, jo labas atzīmes lika par nekā nedarīšanu :)

Tā pati pumpēšanās, nu neviena nevarēja pareizi piepumpēties 20-30 reizes. Turklāt, ja kaut ko sastiep vai arī nespēj izturēt visu stundu ļoti aktīvu slodzi, skolotāja vispār nesaprot, tikai bļauj, ka visi vārgi, neko nevar izdarīt.

nu es arī domāju, ka jābūt tizlam lai nevarētu 40 min, faktiski pat mazāk , kaut ko aktīvi padarīt ...

un par vizuālo, mums arī skolotāja saprata, ka ne visiem bija talants, bet, ja es pareizi izpildīju uzdoto uzdevumu, centos iekrāsot pareizās ēnas utt., bet nekādām baigajām ekstrām, atzīme tāpat bija laba, jo izpildīju uzdevumu. Tāpat arī sportā, ja tu centīsies stundās, tad arī beigās sanāks kaut ko iemest vai noskriet ātrāk, tikai jāpastrādā.

Tāpat arī sportā, ja tu centīsies stundās, tad arī beigās sanāks kaut ko iemest vai noskriet ātrāk, tikai jāpastrādā.

+

tieši tā... uz 7-8 var mierīgi jebkurš tizlākais tizlenis izdarīt lielāko daļu normatīvu. Ne visiem padodas viss! Bet ja vienkārši nolemj, ka nepatīk un nedarīs, tad nav ko pīkstēt, ka atzīmes sliktas :)

Es arī piekrītu, ka atzīmes varētu nelikt, tā vietā vienkārši pāris reizes nedēļā izkustēties, paskriet, pavingrot, lai tas būtu ar prieku, nevis piespiedu kārtā un izraisītu riebumu.

Man ir sanācis mācīties pie daudziem un dažādiem skolotājiem, pasniedzējiem, tiešām - ir skolotāji, kuri novērtē centību, pasaka - jā, šoreiz nesanāca, bet redzēju, ka tu centies, tādēļ ielikšu vienu balli augstāku atzīmi, kas arī ir mazliet stimuls un prieks, ka tiec novērtēts. Citi pasaka - nu nemāki un viss, cik sanāk, tik ieliek, neinteresē ne centība ne vēl kaut kas.
Vēl, manuprāt, liela kļūda ir tā, ka skolotāji pievēršas tiem, kuri māk, kuriem viss sanāk, tiem, kuriem nesanāk, tiem atmet ar roku, pievērsīsies, kad arī viņiem kaut kas sanāks. Tie tīri mani novērojumi, dažādos mācību priekšmetos ir sanācis būt abās frontes pusēs.

Runa jau nav par slinkiem vai tizliem, bet gan par tiem, kuriem ir veselības problēmas, vismaz man šķiet, ka ir. Nav jau normāli, ja pēc 25 min staigā ģībdams un bāls kā līķis, bet tomēr skolotājam vajadzētu arī to saprast, nevis tikai bļaut, cik tizls un stulbs ir tas cilvēks.

Mums laikam paveicās ar skolotāju - prasīga, bet vienmēŗ kārtīgi iesildījāmies. Un tieši pretēji, man, piemēram, sportā viss sanāca, tad es tur arī savā nodabā ar vēl cilvēkiem, kam sanāca, darbojāmies, viņa strādāja ar tiem, kuriem nesanāca, lai sanāktu! Viss atkarīgs no pieejas.
Un, jā, mums arī par apmeklējumu lika klāt atzīmes. Un mums bija arī mutiskie kontroldarbi. Bija tāda sporta grāmatiņa, kur par katru tēmu bija jautājumi, tad viņa sauca atbildēt, kas sastādīja 4 balles no kopējās atzīmes.

sangria, tiem, kam patiešam ir veselības problēmas un nevar sportot, tiem arī ir ārsta atbrīvojums (un fuj tiem, kas tādus nopērk), nevis iet uz ģībst, jo vienkārši "dihalkas" nav vispār. Es arī teiktu, ka nav ko tēlot un dramatizēt visu. 45 reizes, lai dabūtu 7, var presītes var uztaisīt ikviens. Ja nevar, tad tā nav veselības problēmu vaina, bet vienkārši ir rādītājs, ka ir jāsavāc sevi rokās un ir jāsāk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm nopietnāk.

Man sports patika līdz kādai 3.klasei, jo tad bija patiešām foršs skolotājs. Kad tas aizgāja pensijā, viņa vietā atnāca resns tusnis (atvainojos par izteicienu), kurš pats neko neprata un neko nerādīja, tikai lika pašiem kaut kā visu pildīt.

Krosu un citas ieskaites lika kārtot bez treniņiem. Un vērtēja arī negodīgi. Saviem miluļiem lika atzīmes pēc saviem ieskatiem, bet citiem - pēc normatīvu tabulas.

Man tas radīja tādu riebumu pret sportu, ka pat tagad jau 10 gadus pēc skolas beigšanas nav vēlmes neko darīt. Ā, izņēmums ir riteņbraukšana, jo tas skolā nebija j;adara :D

Vienīgais, kas man patika tais sporta stundās bija presītes, atspiešanās, lecamaukla, basketbols.

neaizmirstat, ka runa ir par beerniem. ar tagadeejo praatu, protams,visas no mums uztvertu to savaadaak