Komplekss, kautrība vai kas?

Iepaziishanaas noluukos neuzrunaatu, pavisam nav manaa stilaa. Viirietim ir mani jaaiekaro, ne otraadi.

Deel citiem meerkiem gan vareetu uzrunaat.

Neesmu pat mēģinājusi ne internetā, ne klātienē. Puišiem pie manis ir jānāk, ne man pie viņiem.

Kad es biju jaunāka ļoti mulsu jau no domas vien, ka varētu uzrunāt vīrieti, kas patīk un tad nu man sāka ķerties kājas un vienmēr kritu, aizķēros un tizlojos :) bet labākais šim tizlumam ir tas, ka tieši tā arī ar tiem vīriešiem iepazinos - esmu vairākiem savā laikā burtiski rokās iekritusi :D

netā varu easy, dzīvē diezvai, varbūt ja būtu šmigā varētu :-D

Domāju, nevienas stilā tas īsti nav. Bet ja nu tu ej pa ielu un pēkšņi ieraugu savu sapņu vīrieti, un vai nu tu rīkosies tagad un tūlīt un viņu uzrunāsi, vai arī viņš pēc 5 sekundēm jau pazudīs tālēs zilajās.

tu ej pa ielu un pēkšņi ieraugu savu sapņu vīrieti,
man tā nav gadījies, ir protams redzeti smuki un manā gaumē, bet lai nodomātu-o mans sapņu virietis un iet klāt, nope

Neuzrunā, bet smaidi un izsaki kādu komplimentu, piemēram "forša bārda" un pēc tam atskaties, lai pārliecinātos, ka esi viņu ieinteresējusi. Bērnišķīgi, bet var noderēt un, ja čalis būs attapīgs, tad process aizies. Vienīgi čaļiem šādi izgājieni vairāk asociējas ar beibei gan jau seksu gribas.

Nezinu, kas te par princesēm savākušās (viņam ne man, man nekas nav jādara, jāsēž kā pupai pākstī). Man kad biju brīva, protams, man nemaz nebija kāds jāmeklē, pievērsa un rakstīja pietiekoši, lai nerastos tāda vajadzība, bet, ja ieraudzītu vīrieiti, kas man interesē nebūtu problēmu uzrakstīt un aprunāties. To darītu ar domu - Hei, es te esmu :-D un tad viņš varētu mani iekarot. Tas, ka paziņotu par savu eksistenci, lai viņš zina, kura jāiekaro, nenozīmē, ka sievietei jālien uz vēdera viņa priekšā. Autorei iesaku vienreiz pamēģināt un droši vien tā lieta aizies ;-) jāsaņem drosme un jāiziet no savas komforta zonas!

Jāņem vērā mentalitāte. Normāls vīrietis nobītos, ja viņam pārvietojoties pa ielu nāktu klāt sieviete un sāktu ar viņu runāt, iepazīties. Vīrietim liktos, ka sieviete ir ar putniem un atkarībā no audzinātības pakāpes-atšūtu uzreiz vai pieklājības pēc minimāli kaut ko atbildētu un aizbildinoties ar steigu, dotos aši prom :D
Tādā veidā vislielākās izredzes ir nocopēt vienas nakts sakarus ar babņikiem-viņi daudz neanalizēs uzvedību-ja jau caurums pats nāk, kāpēc gan tajā kaut ko neiebāzt :D

Ja gribi pati iet iekarot vīriešus, dari to sabiedrībai pieņemamā vietā-naktsklubos, bāros.

Nezinu, kas te par princesēm savākušās (viņam ne man, man nekas nav jādara, jāsēž kā pupai pākstī)

Nu mans uzskats ir šāds - Ja es viņam patikšu, viņš pienāks klāt. Ja nē, tad nepienāks. Bet, ja viņš ir par gļēvu, lai pienāktu, nu tad man tādu nevajag :D Protams, nevar ar akmens ģīmi stāvēt un cerēt,ka kāds nāks klāt. Jāpaflirtē un tad jāgaida. Labi, ka man tas viss ir garām. Ceru, ka nenāksies vairs saskarties :D

Es arī nevaru, bet nevajag arī. Kārties kaklā nav smuki.