Berna nodrosinasana.

Domāju, ka tas atkarīgs arī no tā, cik materiāli nodrošināti ir paši vecāki, neatbalstu variantu, kad vecāki raujas melnās miesās, lai bērnam viss būtu, bet bērns visu naudu tikai notrallina un pat nedomā īsti strādāt, pelnīt un tā. Protams, ideālā variantā varētu apmaksāt augstāko izglītību, drusku palīdzēt ar tēriņu apmaksāšanu vismaz sākumā, kamēr bērns pats nostājas uz kājām. Nu, man gan tas vēl ir tālu, bet par savu bērnu domājot - iespēju robežās palīdzēsim, prioritāte - izglītība un dzīvošana, vai tādu ekstru kā mašīnu varētu vēl pavilkt, tad jau redzētu. Bet nu - protams, es arī neiebilstu, ja uz 18 gadiem bērns pats spētu sevi nodrošināt, tā pat vajadzības gadījumā palīdzētu.
Es domāju, ka katrs vecāks grib nodrošināt savam bērnam labāku dzīvi kā pašam varbūt bija, bet bieži vien tā palīdzība ir pārāk liela un bērns nav ieinteresēt pats censties, sasniegt, bet gaida visu gatavu pasniegtu. Ar pārlieku lielām rūpēm var nomākt visu entuziasmu un vēlmi kaut ko sasniegt pašam.

ģimene ir ģimene uzskatu, ka jānodrošina bērns līdzvērtīgi pašiem. Ja ğimene īrē, būtu jocīgi no viņiem prasīt vai gaidīt , kad bērnam nopirks savu , ja pašiem ir savs un varbūt pat vairāki , tad šķiet tikai normāli , ka arī bērnam tiek gādāts par mājokli . Nekad nesapratīšu tos vecākus ,kuri liek maksāt daļu par īri , ja mans bērns kādreiz piedāvāsies tā darīt ,teikšu ,lai liek to summu zeķē un brauc ceļojumā .
Man vecāki izglītību apmaksāja , to obligāti apmaksāšu arī savai meitai, saprāta robežās arī savai meitai pēc pilngadības došu naudu , ja būs nepieciešamība, manā draugu un ģimenes lokā nav aktuāls modelis , kā 18 , tā ar kāju pa pakaļu ej, pelni , dari ....
Ja būs izlēmusi , ka grib mašīnu pie tās arī tiks , nu neesmu es skopa un nespēju iedomāties ,ka mana meita ko ļoti grib , bernes kaut kādu principu dēļ atsaku.

atkariigs no situaacijas. Ja man buus iespeeja, protams, paliidzeeshu savam beernam un nopirkshu visu, bet, ja nee, tad vismaz veel augstskolas laiku centiishos paliidzeet.

bernes

Bet es

maksimums augstskolu apmaksātu, bet es personīgi nemaksātu arī par augstskolu, kāpēc? Tapēc, ka dzīvē ir nācies sastatp dažādus cilvēkus un pa nožēlu jāsaka, ka tie kas mācās pa vecāku naudu nav motivācijas mācīties, bieži vien pametot pusratā, bet ja cilveks pats strāda un apmaksā studijas ir motivācija un ir cita patstāvīgaka domāšana.
Auto, māju nepavisam nevajag, ja nu atstāt pēcāk mantojumā, bet ne pirkt :-D

:)

Viss ir atkarīgs no vecāku iespējām. Es nekad neesmu sapratusi vecākus, kas sagaida, kad bērnam paliek 18 tā viss - ej savā dzīvē, kulies kā māki. Un, cik esmu novērojusi, tas ir tādos gadījumos, kur vecāki reāli var palīdzēt, bet kaut kādu principu dēļ to nedara.

Manējie par studijām nemaksā, tomēr, ja izkristu no budžeta, maksātu. Atbalsta mani kā vien var, ko es arī ļoti novērtēju un ceru, ka tieši to pašu spēšu sniegt saviem bērniem.

Nu es ari zinu puisi, kuram vecaki biezie , bet delam nekadus dzivoklus, masinu neperk. Puika pats visu nopelnija un ravas melnas miesas.

Ja būs iespēja palīdzēšu,man vecāki ļoti palīdzēja,gan sedzot mācību maksu,gan pirmo iemaksu dzīvoklim.

es dosu tik cik varēšu atļauties, mani vecāki varēja apmaksat tikai vienu gadu augstskolā, vēlak vnk nebija naudas, pati paņemu studiju kredītu, vecaki cik varēja tik man palīdzeja līdz laikam kamēr sāku pati strādat, esmu viņiem ļoti pateicīga, tapat darīšu arī es, man ir ļoti labs piemērs :)

Ja ir iespējams, tad izglītība ir tas, ko jāpalīdz iegūt. Auto un dzīvokļus pirkt gan neuzskatu par nepieciešamību. Nekas slikts jau nav, bet nav arī slikti, ka bērns to nopelna pats (vismaz auto noteikti),

Piekrītu wee viedoklim.
Savai meitai arī centīšos palīdzēt maksimāli daudz - ne lutināt, bet radīt pēc iespējas komfortablāku vidi apkārt.
Ja viņa vēlēsies iet 17, 18 gados uz autoskolu un tiks iegūtas tiesības, tad protams tiks pie mašīnas. Nezinu vai tā būs jauna, bet mana vai vīra vecā jau noteikti. Nesaprotu tos modeļus, kur - cilvēciņš ir ieguvis tiesības, bet braukt nav ar ko.
Mācības arī domāju, ka jāatmaksā. Ideāli, ja ir arī mājvieta, nevis lielāka daļa naudas jāizgrūž īrē.

Nu jāsagatavo jaunajam cilvēkam laba apkārtējā vide, lai viņš ar brašiem un drošiem soļiem var iesoļot pieaugušo cilvēku dzīvē un tad jau to veidodt pēc savas patikas, nevis kulties melnās miesās :)

Man pašai bērnu nav, taču kaut kāds viedoklis ir. Augstskolu apmaksātu ar noteikumu, lai iet neklātienē mācīties, t.i. skolu apmaksāju, bet dzīvošanu varētu tikai palīdzēt. Vienkārši uzskatu, ka labāk jau pieredzi darba sfērā sākt uzreiz ar augstskolu, lielākas iespējas izsisties. Ja tiek budžetā, tad gan jādomā ko darīt, bet dzīvošanu apmaksātu.
Dzīvoklim, mašīnai varētu piemesties, bet ne tā vienkārši uzdāvināt.

Tas ir atkarīgs no prioritātēm, vai bērns mācas augstskolā klātienē, strādā vai strādā un mācās kopā.
Ja bērns dzīvo pie vecākiem un mācās augstskolā klātienē, domāju ir jāatbalsta 100% dzīvesvieta, pārtika, skolas apmaksas plus kabatas nauda...
Ja bērns dzīvo pie vecākiem, bet strādā, domāju ka vecākiem nav jāatbalsta finansiāli, vienīgi reizēm ja bērnam aptrūkstās.
Ja bērns dzīvo pie vecākiem, strādā un mācas domāju, ka vecākiem vajadzētu daļēji atbalstīt jo augstākā izglītība ir dārgs prieks.
Ja bērns dzīvo atsevišķi, domāju ka vecākiem nav finansiāli jāatbalsta.
Man šķiet, ka nodrošināt ar auto vajadzētu, bet dzīvokli pirkt gan nē, dēļ tā bērnam pašam ir dotas rokas un galva, lai nopelnītu!
Nevar dot visu uz paplātes gatavu, tad bērns netiek sagatavots patstāvīgai dzīvei.


Izplūdu :D

Būsim reāli, vidusslānis parasti iegādājas mājokli kredītā uz 20 (?) gadiem - tātad tas būs apmēram nomaksāts, kad bērni sasniegs pilngadību. Ņemt nākamo kredītu bērnu mājoklim? Nedomāju gan. Protams, ja ir iespēja, tad nodrošināt atsevišķu dzīvesvietu ir saprotami.
Izglītību gan gribētu apmaksāt, nevis lai ņem kredītu.
Auto - nedomāju gan, jo tad uzreiz arī degviela, apkopes utt. Auto jāpērk tad, kad pats var to uzturēt.

bet dzīvokli pirkt gan nē, dēļ tā bērnam pašam ir dotas rokas un galva, lai nopelnītu!

Es, piemēram, nebiju domājusi pirkt, bet kā manā gadījumā - vecākiem bija divi, viens kurā dzīvojām, bet otru izīrēja, kad īrnieki izvācās, tad jaunus nemeklēja, bet vnk es varēju uzsākt savu patstāvīgo dzīvi otrā dzīvoklī. Tad nu nebija jālauza galva par īres naudām.

Manuprāt nopirkt dzīvokli 18 - 25 gadiem, bez nekāda starta kapitāla ir vnk nereāli.

Būsim reāli, vidusslānis parasti iegādājas mājokli kredītā uz 20 (?) gadiem - tātad tas būs apmēram nomaksāts, kad bērni sasniegs pilngadību. Ņemt nākamo kredītu bērnu mājoklim? Nedomāju gan. Protams, ja ir iespēja, tad nodrošināt atsevišķu dzīvesvietu ir saprotami.
Izglītību gan gribētu apmaksāt, nevis lai ņem kredītu.
Auto - nedomāju gan, jo tad uzreiz arī degviela, apkopes utt. Auto jāpērk tad, kad pats var to uzturēt.

+1
Bet tas, ja ņem vidusslāni. Nedomāju, ka vecākiem bērna labā jāvergo visu dzīvi, strādājot no rīta līdz naktij, lai tik bērnam nodrošinātu gan mašīnu, gan dzīvokli. Protams, ja vecāki turīgi, tad uzskatu, ka mierīgi var nopirkt mašīnu un palīdzēt ar dzīvokļa iegādi.
Jāskatās no vecāku materiālā stāvokļa.

Es nekad neesmu sapratusi vecākus, kas sagaida, kad bērnam paliek 18 tā viss - ej savā dzīvē, kulies kā māki. Un, cik esmu novērojusi, tas ir tādos gadījumos, kur vecāki reāli var palīdzēt, bet kaut kādu principu dēļ to nedara.

+++ Es zinu reālu piemēru, rezumē puisis izsitās pateicoties viņa meitenes ģimenei. Un tgad vecāki ārkārtīgi lepni un lielās par to, ko dēls sasniedzis.

Man patīk domāt , ka mēs esam ģimene un kopā vairojam ģimenes labklājību, nu negribu es lai mana meita sitās no nulles, arī mani vecāki negribēja lai sitos kā viņi , tāpēc man ir tas kas man ir , ceru ka savai meitai došu to pašu ,kā minimums + vēl mazliet , lai viņa saviem vēl mazliet vairāk un tā ,tā labklājība paaudzēs arī veidojās ...

Nu viss atkarīgs no ģimenes uzskatiem un iespējām.
Protams būtu forši, ja vecāki varēru maksāt par studijām, bet ne visiem tadas iespējas ir.