Redzi, tu pati esi mamma, tu esi visa pasaule mazam cilvēciņam un tu mīli šo cilvēciņu tā, kā nespēj mīlēt nevienu citu. Cilvēciņš izaugs, tu vairs nebūsi visa viņa pasaule, bet gan tikai daļiņa no tās. Bet tev šis cilvēciņš būs tikpat dārgs kā šobrīd. Un mammai lielākais prieks un laime ir tad, ja bērniem iet labi, ja viņi ir laimīgi. Mamma pārdzīvo un līdzi jūt, ja bērniem neiet tik labi kā gribētos. Tava mamma varbūt nejūt pārmetumu pieskaņu savā balsī, bet viņa cenšas palīdzēt kā nu māk, aizdodot naudiņu grūtos brīžos un ar padomiem. Un, protams, ka mamma pārdzīvo to, ka tu labāk esi gatava kredītu ņemt, nevis viņai lūgt palīdzību. Jo vismaz tā viņa jūtās tev noderīga, svarīga un viņa atkal jūt to, ko juta tad, kad biji maza un griezies pie mammas pēc palīdzības bērnībā. Labāk tā vietā, lai dusmotos uz mammas deguna bāšanu tavās darīšanās, pasaki viņai, cik ļoti tu viņu mīli un ka novērtē viņas palīdzību. Iedomājies, kā tu justos, ja tavs bērns tevi atstumtu un pats cīnītos ar savām grūtībām, neļaujot tev palīdzēt?