Darbu párunu biezák uzdotie jautájumi.

Apple_pie, es nerunāju par kreatīviem jautājumiem, bet par kreatīvu pieeju (kaut ko oriģinālu vai vairāk efektīvu) intervijās no personāla atlases speciālista puses. Nu kāda jēga no šiem banālajiem jautājumiem? Tiešām tie kā uz burvju mājiena atklās, kurš cilvēks ir labs grāmatvedis un kurš nē?...

Un kā kreatīvi jautājumi atklātu, cik labs grāmatvedis esi? Nezinu, manuprāt, iepriekšējā pieredze, CV un kaut kāds tests šādā profesijā ir laba atlase + grāmatveži bieži vien ir diezgan racionāli un konkrēti cilvēki, kurus, pašiem negribot, šāda kreatīva pieeja varbūt aizbaidītu.

Selīna - citāts Tev - " Ja tu klausīsies citu domas par sevi,Tu visu dzīvi būsi šo cilvēku cietumnieks" ! Aiztaisies,es netaisos runāt ar monitoru,vai otrpus ekrāna neveiksminieku vai trolli.

Aizej izraudies tētim uz pleca un neķer kreņķi. Tev kā pozitīvisma iemiesojumam nevajadzētu domāt tik pesimistiskas domas. Apkārt nav vieni vienīgi neveiksminieki ;-)

Apple_pie, man šķiet tu mani pārproti... Ar kreatīvu pieeju es domāju nevis klauna cienīgus izgājienus, bet gan kaut ko oriģinālāku par jautājumu "nosauciet savas 3 sliktās īpašības". Tieši tā kā pati saki - kaut kādu testu, uzdevumu saistībā ar tiešajiem pienākumiem, kaut kādus specifiskus ar konkrēto sfēru saistītus jautājumus u.tml.

Ā, tādā ziņā kreatīvāk, tad piekrītu, jā, ar konkrētiem uzdevumiem vairāk vajadzētu. Nesapratāmies laikam!

Man ir bijušas standarta darba intervijas. Esmu bijusi uz semināriem par sagatavošanos darba intervijai, lūk tur bija tādi piemēri, ka visi līdz asarām bijām nosmējušies. Bet man pašai intervijās visas sarunas tīri par un ap darbu.

Vienīgais brīdis, kad es samulsu nedaudz - sludinājumā bija minēts, ka jāprot krievu valoda, bet tas jau ir visur, un pārsvarā ķeksīša pēc un pat īsti nepārbauda, proti vai nē. Tad nu - aizeju uz interviju un izrādījās, ka valoda tiešām bija jāzina, jo interviju vadīja pats uzņēmuma īpašnieks, kurš nav ne latvietis, ne krievs, angliski neprot, un arī krieviski runāja gana lauzīti. Man ar valodu viss ok, bet, tas, ko sapratu - nekad nemelot par to, ko māki, un arī citiem to iesaku, jo nekad nevar zināt, kad tiešām savas prasmes būs jāparāda, lai nesanāk kā filmā Šopaholiķes atzīšanās, kad viņa sameloja par zviedru (?) valodas prasmēm. :-D Tā vietā, lai melotu, ka kaut ko proti, labāk atzīt, ka neproti, bet esi apņēmības pilns apgūt.

lauraleila, Tu gadījumā neesi puisis un Tevi nesauc Rolands?
Pēc Taviem komentāriem Tu man tik ļoti kādu atgādini :D:D

Bet par tēmu runājot - pēdējā intervija man bija nevis tāda, kurā es meklētu darbu, bet gan tāda, kurā uzņēmums gribēja mani. Un grūtākais jautājums bija - ko viņiem man būtu jāpiedāvā, lai es pārietu strādāt pie viņiem. Ļoti grūti pateikt to robežu... Ja piedāvātu visu 3x labāk kā esošajā darbā - tad droši vien piekristu, ilgi nedomājot, bet prasītu visu 3x labāku (sākot ar algu..) būtu nenopietni.

Arī jautājums no sērijas - Kāpēc, lai mēs darbā pieņemtu Jūs nevis citus kandidātus? Ar ko Jūs esat labāka par citiem kandidātiem?

Freya - tu esi jociga?

Ko nu katrs uzskata par jocīgu :) Bet tiešām, man zināmais minētais puisis lieto burtisko tieši tos pašus vārdus un izteicienus - nopietni - nepārspīlēju :)

Par vienu no izplatītākajiem jautājumiem ir kļuvis "Kādu atalgojumu vēlaties?"
Tas ir ļoti labs veids kā darbiniekam samaksāt mazāk nekā paredzēts. Iesaku nesaukt pēc iespējas mazākus ciparus ar domu tikai to darbiņu dabūt, jo agri vai vēlu būs aplaušanās, ka darbs varbūt patīk, bet alga tomēr krietni par mazu. Objektīvi novērtējat sevi un nosaucat objektīvu, varbūt pat mazlietiņ augstāku cipariņu. (protams bez pārspīlēšanas kā piem. 1000EUR uz rokas veikalā). Pat ja nosauksiet mazliet vairāk nekā darba devējs ir gatavs maksāt tad noteikti darba devējs pēc tam arī Jums piedāvās šo darbu tikai par mazliet mazāku cipariņu, taču jebkurā gadījumā būsiet uzvarētāji, jo beigās dabūsiet vairāk nekā saucot mazu ciparu. :)