Man ir bijušas standarta darba intervijas. Esmu bijusi uz semināriem par sagatavošanos darba intervijai, lūk tur bija tādi piemēri, ka visi līdz asarām bijām nosmējušies. Bet man pašai intervijās visas sarunas tīri par un ap darbu.
Vienīgais brīdis, kad es samulsu nedaudz - sludinājumā bija minēts, ka jāprot krievu valoda, bet tas jau ir visur, un pārsvarā ķeksīša pēc un pat īsti nepārbauda, proti vai nē. Tad nu - aizeju uz interviju un izrādījās, ka valoda tiešām bija jāzina, jo interviju vadīja pats uzņēmuma īpašnieks, kurš nav ne latvietis, ne krievs, angliski neprot, un arī krieviski runāja gana lauzīti. Man ar valodu viss ok, bet, tas, ko sapratu - nekad nemelot par to, ko māki, un arī citiem to iesaku, jo nekad nevar zināt, kad tiešām savas prasmes būs jāparāda, lai nesanāk kā filmā Šopaholiķes atzīšanās, kad viņa sameloja par zviedru (?) valodas prasmēm. :-D Tā vietā, lai melotu, ka kaut ko proti, labāk atzīt, ka neproti, bet esi apņēmības pilns apgūt.
112
