Domājot kā, lai apraksta situāciju sajutos kā bērnu dienās, goda vārds. Īsumā centīšos sakarīgi aprakstīt manu situāciju.
Esmu attiecības jau trīs gadus. Ar draugu viss ir kārtībā, protams, reizēm ir kāds strīds, bet kopumā sūdzēties nevaru. Pagājušo gadu darba vietā atnāca strādāt jauns kolēģis. Sāku šo vīrieti pieķert vērojot mani un smaidot. Ignorēju. Tā paspēju ignorēt viņu gadu :D Bijām pārminuši tikai pāris vārdus gada laikā. Sākumā ļoti nepatika, ka tik ļoti blenž un smaida. Bet pa pēdējo pus gadu viss izmainījās. Sanāca vairāk pakontaktēties, sapratām ka ir vienādas intereses. Apmainījāmies ar telefona numuriem, katram gadījumam - ja nu kas. Beigās vēl izrādījās, ka mums ir kopīgi draugi. Ballītēs sanāca bieži satikt viņu. Protams, vienmēr skatieni tiek vērsti uz mani, smaids, acs miegšana un visas šīs muļķīgas izdarības. Vienmēr ballīšu beigās palikām divatā, garās sarunas. Bet starp mums vairāk kā saskatīšanās nav. Vairāk nemaz neko nevajag. Atzīšos, ka es īsti nesaprotu, ko tas viss nozīmē no šī vīrieša. Cik saprotu, viņam ir draudzene.
Kā jums liekas - es viņam patīku vai kā? Diez gan muļķīgi skan, jo es neesmu pieradusi, ka tā vīrietis dara. :D Draugi jau ķiķina, ka viņš mani laikam saķēries, jo nekad nav redzējuši viņu tā smaidam. Es pat īsti nezinu, ko vēlos no Jums..
Viņš pats man ir kā labs draugs, tadēļ laikam naivi ceru, ka arī viņam esmu tikai draudzene :D
10
