Pamazām sāku tikai visu no jauna. Satraumēju muguru un tikai tagad drīkstu atsākt sportot, konkrēti, skriet. Skrienu kā gliemezis, tomēr skrienu un jūtos fantastiski.
Kg gan nokrita dēļ tā, ka stresa dēļ par muguru neko negribējās ēst. :D
nekā. darbs un velreiz darbs, līdz ar to besis kautko sākt darīt jo vislaiku jāstrādā, un brīvā laika praktiski nav, tākā plānotā skriešana atkrīt.. vienīgi ar ēšanu esmu sākusi piebremzēt. :D
Turpinu vingrot vismaz 3x nedeeljaa (Kardio - 5km skreejiens + vismaz 1h svaru cilaasana un vingrojumi) un domaaju naakamo meenesi panjemt treneri uz paaris sesijaam, lai sataisa man normaalu plaanu. Domaaju, ka driiz saaksu skriet arii aaraa, citaadi uz skrejcelinja nav iisti tas.
Tievēju un audzēju muskuli :-) Svars nekrīt vispār, viduklī ir tikai mīnus 4, bet skats kaut kā pavisam cits. Viss stingrāks un vingrāks, kā arī spēka un varēšanas daudz vairāk.
Vispār abi ar vīru esam iekrituši azartā un baigi ņemamies - divatā foršāk.