tik sasodīti sāp...

Reģ: 23.12.2014

Sveikas, gribu izlikt visu šeit, jo nav ar ko izrunāties. Viņu mīlu jau trīs gadus, neesam bijuši kā pāris nevienu dienu, bet domās ar viņu kopā esmu katru dienu, iedomājaties, 3 gadus dienu no dienas ikmirkli domāt tikai par vienu cilvēku, traki ne?! viņš, viņš ir vienīgais ko vienmēr esmu mīlējusi. Atceroties tās sajūtas un brīnišķīgos mirkļus ko viņš man dāvāja skudriņas pārskrien. Tā svētdiena kad visu dienu nogulējām apķērušies gultā un runājām, skūpsti un smiekli. Tu vienkārši izbaudi mirkli kopā ar viņu, un vairs neko citu nevajag, tu gribi lai apstājas laiks. Bija dažādi sķēršļi, bet tos pārvarējām. Traki un spontāni poedzīvojumi, jūra, ballītes. Bet tagad es guļu un domāju, atceros visus notikumus it kā tas būtu noticis vakar. Un tad strīds, es biju vainīga, varbūt nedaudz viņš. Un bez atvadām aizbrauca prom uz ārzemēm, uz nenoteiktu laiku. Atceros dienu kad pēdējo reizi viņu redzēju... Un tagad man ir tikai viņa džemperis kas smaržo pēc viņa. Kaut man būtu iespēja viņu tagad satikt un apskaut un pateikt vienkārši piedod, bet tas nav iespējams. ;( un tagad tik sasodīti sāp, un domāju par to kāpēc cilvēkiem ir jāmīl!? Stulbs jautājums, bet pašlaik es vēlētos kaut man nebūtu emociju un jūtu, jo mīlestība sāp.

13.04.2015 16:10 |

Džonsija

613

Reģ: 29.01.2009

Kā es Tevi saprotu... Pati jau gadu kaucu pēc cilvēka, ar kuru neesmu kopā. Mēs gan bijām kopā kā pāris kādu laiku, bet viņš mani pameta citas dēļ. Bet es kā muļķe joprojām viņu mīlu, domāju ik katru brīdi 24/7 par viņu. Gaidu, kad tas beigsies. Kaut varētu smadzenēs iestāties kāda paralīze, lai beigtu vienreiz par to domāt. Es esmu tā nogurusi no tā :(

13.04.2015 16:16 |

Baristaa

Reģ: 21.01.2014

Varu teikt, ka saprotu jūs, bet tas tiešām kādreiz beidzas. Man tādas sajūtas bija 2 gadus, līdz dienai, ka viņš pats man pateica, ka viņam ar jau saderināto draudzeni pēc pāris mēnešiem piedzims bērns. Tajā brīdī man kā ar roku noņēmās tā ilgošanās un sapratu, ka esmu ilgojusies pēc tukša gaisa, nevis viņa. Tagad jau bērniņš viņam ir pusgadu vecs, kā arī es esmu attiecībās ar gadiem pazīstamu labu draugu. Viss nokārtojas :)

14.04.2015 15:04 |

innanna

Reģ: 01.12.2014

Man bija līdzīgi un sāpes ir vēl neizturamākas,ka tas cilvēks ir prom.Bet tur,manuprāt, nepalīdz nekādi padomi, kā to labāk pārdzīvot, samierināties vai censties savu prātu nodarbināt ar ko citu.Sāpe ir jāizsāp un tikai laiks spēj ko mainīt..

14.04.2015 15:14 |

cowboy girl

1330

Reģ: 29.10.2014

šķiet ka lasu kautko sevis rakstītu :D da gandrīz tāda pati situācija. trī sgadi, kopā nav būts, esmu ārzemēs un aizmirst nespēju..
uznāk brīži, kad gruzos, bet kopumā esmu iemācījusies sadzīvot ar šo situāciju. jā, atceros viņu katru dienu vairākas reizes, arī domāju par viņu, ilgojos, taču māku arī priecāties un smieties kopā ar citiem cilvēkiem. vienīgā problēma ka citi puiši man neiepatīkas vairāk kā parasti draugi.

14.04.2015 15:35 |

dudinja11

Reģ: 26.01.2015

Ak pilnīgi saprotu tevi... man arī līdzīga situācija bija tik man nebija vēl 18 gadu viņš solijaas gaidīt kad paliks 18gadi regulāri kopā atpūtāmies tā likās kā paradīze kad ieraugu viņu un likās ka tiešām viss super bet mana draudzene tādu sviestu nolaida.. teica ka es visiem stāstu ka esam kopā.. beigās noskaidrojām visu viss bija labi kadu laiku.. pedējo reizi kad kopā atpūtāmies kompānijā teica ka viņam ir draudzene .... neuztvēru nopietni un tad parādijās bildes... un beigās kad viņš grasījas viņu pamest bērns... un tā jau viņam gadu vecs bērniņš .. ik pa laikam satieku viņu tās sirds trīsas un uztraukums ajjjj. Kā tas viss sāp.. jau kopš nekomunicējam īsti pagājuši jau gandrīz 4 gadi.. iekšā cerība ka viņš būs kādreiz mans vīrietis neizzūd bet ar vesalo saprātu domāju priekškam man jaukt ģimeni... ai nu lai jau paliek bet sirdij nepavēlēt....

18.04.2015 01:28 |

mistalee

2804

Reģ: 07.10.2012

Nu pirmā mīlestība, pēc būtības, jau ir stiprākā un neaizmirstamākā. Es gan pati pie tā pieturos, gan citiem iesaku, ka tādas lietas vienkārši ir jāizsāp. Gribas skumt? Jāskumst. Gribas izraudāties tā, ka elpas trūkst? Tas ir jādara. Laiks ies un kļūs vieglāk. Banāli, bet taisnība.

18.04.2015 01:35 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

+++mistalea
To visu tev vēl pastiprina apstāklis, ka pie sāniem nav cits vīrietis. Cilvēks mīl ne jau cilvēku, bet to, kā tas otrs liek justies. Izej sabiedrībā, paflirtē ar citiem (pat ja negribas), un tiklīdz sajutīsi uzmanību no citiem pielūdzējiem, maģiskais oreols tavam mīlas objektam lēnītēm sāks gaist. Tas ir ātrākais, labākais un nesāpīgākais veids, kā atbrīvoties no apmātības. Tev nebūs jāfantazē par viņu, ja līdzās jau būs īsts princis, kas visu to jau dara.

18.04.2015 07:54 |

kateliina

438

Reģ: 29.01.2009

Nu jau pienācis brīdis, kad skumjas gribas par savām māsām saukt. Vnm kur ir mīlestība, tur es ciešu. Ļoti. Bet pieņemu, ka tas ir manas dzīves viens no karmiskajiem jautājumiem, tpc cenšos to pieņemt.
No skumjām un sāpēm nekur neliksies. Ir jāizsāp!
Aprakstītajā ir daļa arī no mana stāsta. Viņš ir ārzemēs uz nenoteiktu laiku. Un līdz ar aizbraukšanu viņa attieksme mainījās. Tgd vairs neesam kopā. Bet sirdij nepavēlēs. Tā sāp un ir nežēlīgi skumji. Labprāt bimbotu visu laiku, bex apstājas. :'-(

18.04.2015 08:25 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Kateliina
Nosauc lietas, ko tu dari, lai atrastu sev jaunu otro pusīti? Vai arī tu gūsti baudu no ciešanām?

18.04.2015 08:28 |

kateliina

438

Reģ: 29.01.2009

Teika_spolite
Šobrīd jaunām attiecībām neesmu gatava tīri emocionāli.
Jo nav izsāpēts un aizmirsts tas, kas nupat bijis.
Un ir palikusi cerība, ka visam tā nav jābeidzas.
Jo neticu faktam, ka esot kopā, pavadot laiku kopīgi, esot tik daudz patiesām, pozitīvām emocijām, tik lielai saskaņai un spējai otru pieņemt tik ārkārtīgi dziļi, pārāk daudz sakritībām pastāvot, lai mēs tik ļoti satuvinātos un pēkšņi kkāds s*da komandējums visam pieliks punktu... Pieķeršanās bija spēcīga un no tās vēl netieku vaļā un pat negribu.
Un emocionāli citu nevienu vīrieti nevaru un negribu sev laist klāt.
Vienīgais ko es cenšos mainīt - tā ir domāšana, attieksme pret sevi un vsp pret mācībstundām manā dzīvē kā tādām.
Gribu iemācīties arī šādus s*dus pieņemt, ka tā dzīvē notiek un apzināti un pārspīlēti negruzīties, netērēt dzīvi pavadot to skumjās un krītot depresijā.
Kā jau teicu - cenšos saprast sevi un mainīt domāšanu.

18.04.2015 10:09 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

kateliina
Tā ir nolieguma fāze, nespēja u nevēlēšanās pieņemt realitāti. Ne jau komandējums kaut ko izmainīja-tam otram cilvēkam jau tas lēmums bija iepriekš-apzināts vai neapzināts.
Visas tās banālās mazohistu frāzes - neesmu gatava jaunām attiecībām, pielaist sev klāt-ir muļķības. Tu uzvedies kā kaķis, kas atsakās pieņemt realitāti, ka Wiskas barības vietā tagad būs Darling-tā vietā, lai ēstu jauno, kaķis cieš vairākas dienas badu un domā par karmisko mācību un apgalvo, ka nav gatavs pieņemt jauno barību, pielaist sev to klāt :D

18.04.2015 10:50 |

kateliina

438

Reģ: 29.01.2009

Teika_spolite

Paldies. Mani mazliet sasmiedināji par to kaķi un vsp jau katram cilvēkam ir sava sapratne par notiekošo. Man ir tāda, Tev tāda un kādam vēl savādāka.
Tevis aprakstītais ir pieņemt realitāti un dzīvot pa vienkāršo. Tā kā to visticamāk arī vajadzētu darīt.
Manējais skatījums - situācijas nepieņemšana, daudzie kāpēc un vainas meklēšana sevī un dzīvošana ilūzijās.
To visu ar prātu saprotu, bet dzīves uztveri tik ātri nepārmainīs.

18.04.2015 11:05 |

sunset

2258

Reģ: 29.01.2009

Latvju Cietēja, izlasi grāmatu "Sievietes, kas mīl par daudz"! :) Tiešām nekā labāka nav ko darīt dzīvē? Protams, ir forsi, ka ir mīlestība, katrai sevi cienošai sievietei ir normāls vīrs, bet kāpēc šitāda apsēstība un gadu skaitīšana un domāšana utt. ... kam tas viss? kkāda grīdaslupatas sajūta paliek, lasot tēmas pieteikumu...

18.04.2015 11:51 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Sievietēm tik ļoti patīk mīlēt ilūzijas..

Manuprāt, Tu to vīrieti nemīli.. Tu mīli skaistās atmiņas, un nevēlies pieņemt realitāti! (kā jau teika_spolite minēja)

Īsta mīlestība ir tad, kad vēlies, lai otrs cilvēks ir laimīgs (ar/bez Tevis), bet Tu jau 3 gadus iznieko sērās par savējo ''laimi''.

18.04.2015 12:13 |