Bulīmija

Tas ''vīrieši uz kauliem nekrīt'' man izklausās pēc citos vārdos pateikta ''neviens tevi nekad nemīlēs, jo esi tieva'' - stulbuma kalngals :D :D :D

Ar bulīmiju sāku slimot vairāk kā pirms 10 gadiem, kādu 13 gadu vecumā. Vēlāk tā mijās ar anorektiskiem periodiem, kad mēnesi vai vairāk dzīvoju no viena Actimel un ābola dienā. 20 gadu vecumā aizbraucu pastrādāt kā Au Pair un, dzīvjot svešā ģimenē, bija ļoti bail tikt pieķertai vemjot, tā nu anorektiskie periodi mijās ar kompulsīvo pārēšanos, neilgā laikā pieņemos svarā par kādiem 15kg. Pašai no sevis nelabi metās, bija kaut kāds klikšķis un sapratu, ka tā turpināt nevar. Nomainīju darbu, vidi un pamazām izdevās savest sevi kārtībā. Bet nevaru teikt, ka esmu izārstējusies, kad ir liels stress es neēdu, kad jūtos slikti - pārēdos nejāgā tā saukto comfort food, ko pēc tam izvemju. Bet šīs epizodes ir kļuvušas tiešām retas.

ir gijusas abas gan anoreksija gan bulimija un kaa jau vairumam anoreksija iesaakas ar velmi tieveet kas beigas aizgaja uz milzigu vianas aozinu un sajutu ka tas viss dara resnu...protams, pec ilgas badosanaas naaks virsu nenormalas velmes pec ediena. un ja pamegini izraisit vemsanu tad uzreiz amats rokaa, skiet ar est un tieveet bet ta gluzi nav ar bulimiju svars visu laiku svarstijas- pa vidu neesanas episodes..bet jaa uz veikalu nevareju aiziet taa muzigaa panikas sajuta, nelabumi it kaa kaju vietaa riteni kas tevi automatiski dzen pie plauktiem..


un jaa vienreiz sitaa vemjot gandriz nospraagu, jo kaut kas iestreega, iespeejams galvu noliecu par zemu un kaut kaads gabas aizgaaja starp acim...kaut kaa tomer izveemos bet nu nevareju paelpot kadu laicinu...toreiz naaca ara pa degunu tie vemekli..tagad +/- ok ..

a kāpēc tev kādam jāsaka, ka viņš ir resns? īpaši, ja viņš pats to apzinās?

es parasti nesaku , es domāju vairāk diskusiju veidā. Vēl nesen te bija diskusija par strijainiem ķermeņiem kuri it kā ir skaisti. Tad bija diskusija par tam +size modelēm . Kāpēc man būtu jāklusē ,ja man tas šķiet atbaidosi un novidigi. Un nevajag tagad sākt stāstīt ,ka visi resnie ir neglābjami slimi un gribēdami nevar nomest.
Kā jau te reiz teica , tauki nerodas fotosintēzes rezultātā.

Wee , piedod, bet Tu esi reāli sekla. Nemanu to pirmo reizi!

Piekrîtu wee. Sejā vai pat šeit forumā es nevienai meitenei konkrēti nevarētu pateikt, ka viņa ir resna, bet ja ir diskusija par to, ka strijas un apaļumi ir skaisti, es arī neklusētu, jo, manuprāt, tas galīgi nav smuki un liecina par pašu cilvēku, ko sliktu.

Ak jā, mēs visas ar savām strijām! Un ko tad tas sliktu par mums liecina?

ja ir diskusija par to, ka strijas un apaļumi ir skaisti, es arī neklusētu, jo, manuprāt, tas galīgi nav smuki un liecina par pašu cilvēku, ko sliktu.

Un šādu viedokļu dēļ arī rodas apsēstības ar tievēšanu, sava ķermeņa nemīlēšanu, jo visi nav ar perfektu ādu bez strijām, pumpām, rētām utt. Saka, ka visi dabiskie defekti (nav viegli maināmi) ir pretīgi.
Un tad nu brīnās, kur rodas ar anoreksiju un bulīmiju slimās meitenes/ sievietes.

Ak jā, mēs visas ar savām strijām! Un ko tad tas sliktu par mums liecina?

Neko , kamēr to neizliek publiskai apskatei un nemēģina pasniegt par kaut ko uber skaistu . Katram var būt defekti , bet parasti cilvēki cenšas tos noslēpt vai izlabot neviss uzdod par kaut ko debišķīgu.

Tāpēc arī es saku, ka konkrēti nevienam neko nesaku. Ir cilvēki, kiri ir apaļīgi un kuri ir laimīgi, to pēc acīm var redzēt, tāpat kā to, vai cilvēks nav laimīgs. Es nevienam nekad neteiktu acīs - paklau tu esi resns, jo zinu, kā tas ir, kad kaut ko sliktu saka par izskatu (pati to esmu pārdzīvojusi ilgu laiku). Un arī neiesaistītos ar apaļīgu cilvēku diskusijā (nav runa par forumu, jo es nezinu, kurš te ir resns, kurš nav) par to, vai tas ir smuki vai nē. Nav forši ja ir tā, ka meitene ar riepu čīkst, ka ir resna, tajā pašā laikā ēdot piekto bulciņu dienā. Tāpat nav forši, ja apaļīgās saka tievajām:"Ak Dievs, es gribu tevi pabarot, tu vispār ēd?!" Un tā nerodas kompleksi, ķermeņa nemīlēšana utt?

ja ir diskusija par to, ka strijas un apaļumi ir skaisti, es arī neklusētu, jo, manuprāt, tas galīgi nav smuki un liecina par pašu cilvēku, ko sliktu.

neesmu ne resna, ne apaļa, bet grūtniecības laikā tiku pie strijām, šobrīd uz 177cm ir 53 kg, un es nemaz nekautrējos no savām strijām un uz pludmali iešu divadaļīgajā peldkostīmā, savos 25 netaisos vilkt kopējo peldkostīmu, jo redziet, kādam neliekas ētiskas manas strijas, ja nepatīk, tad tā nav mana problēma.

ja nepatīk, tad tā nav mana problēma.

Principā domāju tāpat , ja nu kādam kas nepatīk , tā reāli nav mana problēma .

wee, tieši tā, esmu slaida, man nekas neļum, un tās strijas par nebijušām nevaru padarīt, tad nu mīlu sevi tāda kāda esmu, par citiem galva nesāp.

Nezinu kādas tev strijas , bet lielu daļu ,par lielu naudu var padarīt praktiski neredzamas vai vispār likvidēt.

Ak jā, mēs visas ar savām strijām! Un ko tad tas sliktu par mums liecina?

+++ Esam drausmīgi cilvēki, kuri traucē eksistēt tiem skaistajiem :'-(

wee, par naudu arī velns dancos, bet man tas nerada diskomfortu, lai es izmisīgi gribētu atbrīvoties, turklāt, nākotnē ir plānots otrs bērniņš, tā kā šāda opcija striju apkarošanai, jāatmet.

Par to,kas ir bulimija un kaa sieviete domaa,kad ar to slimo, var izlasit gramataa "Stalina govis". Tads ieskats slima cilveka galvaa. Principaa taa ir vieniga vieta,kur to izlasiiju, jo visur tikai par anoreksiju runaa.

Es īpaši nepievēršu cilvēkiem uzmanību cik katrs ir resns, cik tievs, kāds ir tāds ir, tas manu viedokli par viņa personību nemaina.

Bet šīs debīlās diskusijas ir līdz kaklam, kur nu visas zosis kladzina, kas ir skaits, kas nē, varētu domāt ka nu visi tagad jūsos ieklausīsies un ies nu dzīst savus nabaga +5 kg nost. Katrs jūtas labi ar savu svaru, ja nejūtas, tad jāīet kkas darīt, ja viss čiki, apsveicu, tā tad turēt.

Mana draudzene bija diezgan apaļīga un sāka iet uz sporta zāli, ēst veselīgi. Pēc vairākiem mēnešiem jau bija pamanāmas izmaiņas un bija kļuvusi slaida. Tad viņai vairāk iepatikās fitness un nopietni sāka ar to nodarboties. Pārgāja uz dārgo sporta zāli un nolīga baigo treneri. Pēc pusgada viņa atkal mainījās, uzņemot muskuļu masu. Tad pēkšņi viņai nepatika vairs kā viņu treneris 'uztaisīja' un aizgāja prom. Pārgāja uz veco zāli un viens kardio tikai ir. Pēdējā laikā pamanīju, ka viņa sāka mazāk ēst. Vispirms nepievērsu tam uzmanību, bet viņa vairs neņēma līdzi ēdienu, kā darīja agrāk. Tajā vietā ņēma ābolu, kuru arī neaiztika. Dažreiz saka, ka viņai sāp kuņģis un galva. Prasīju, vai ēd, un viņa saka, ka viss kārtībā. Viņas mamma arī sāk uztraukties. Viņa tagad brokastīs apēd vienu ābolu un vairs neko! Pēc tam vēl dodas uz sporta zāli. Man viņai grūti ir iestāstīt, ka nevar tā neēst, bet viņa neklausa. Vai šī varētu būt anoreksija? Kad viņa, piemēram, paēd kārtīgi, kad es piespiežu, tad viņa uzdzer mezym tableti. Nezinu, ko darīt.

Es ar šo murgu cīnījos 4 gadus. Nedēļu varēju pārtikt tikai no āboliem un kafijas, tad norāvos, kaut ko apēdu, likās, ka esmu uzblīdusi un sodīju sevi, atkal pārtiekot no kafijas un ūdens. Šobrīd to visu atceros kā murgu. Bet, vienīgais, ko es varu teikt, tas ir nenormāls darbs ar sevis. Man palīdzēja tas, ka iepazinos ar savu tagadējo otro pusi. Bet pilnīgu punktu man pielika brīdis, kad paliku stāvoklī. Sāku ēst veselīgi, tagad turpinu to darīt+sports. Tagad rakstot tās izjūtas ir grūti noformulēt, bet, tad bija nenormāls murgs...