Pavasaris galvā.

Es esmu. Tikai man toreiz nepaveicās, puisis bija aizņemts. :D Bet nu, vismaz pēc tam nemocījos ar domām - kā būtu, ja būtu. :D

Es esmu. Un ne reizi vien. Godigi sakot man liekas, ka puisiem tas pat patik.

Es esmu. Un ne reizi vien. Godigi sakot man liekas, ka puisiem tas pat patik

Protams, ka patīk, tas ir forši un drosmīgi :) Domā puišiem neapnīk visu darīt pirmajiem, uzsākt sarunu, noskūpstīt utt. kamēr dažas meitenes šajos brīžos pat nepanāk pretī un izturas kā baļķi :D

Nu ja, pa galvu jau neviens nesitīs....Es tik domāju, kā labāk. Prasīt uz aci, sūtīt sms, vai FB?

Man liekas, ka puisiem labak patik, ja prasa dzivaja, bet ja tam nevari sanemties, var jau ari iszinu sutit vai FB.

Es esmu par runāšanu dzīvajā, taču, ja kautrējies, tad uzrakstītu. :)

Nē. Nekad neesmu iekārojusi vīriešus, kuri uz mani neskatās. Ir daudz vīriešu, kuri izrāda man uzmanību vai vismaz ir vienkārši pozitīvi un jauki - tur jau arī nav problēmas tuvāk iepazīties. Ja vīrietis necenšas mani sasmīdināt, neuzsmaida, negrib papļāpāt vai nav vēl kāds knifs, ko viņš izdomās, lai pašam būtu interesanti - arī es neizrādu interesi. Pret ārējo izskatu, vien tāpēc, ka tipa-modeļģīmis man nav uzreiz īpaša vēlme tikai tāpēc iepazīt viņu.

Kaut... vienreiz ir bijusi savādāka situācija!Vidusskolā sasmaidījos ar vienu puisi kaut kā ik pa laikam skolā un varētu teikt, ka spēru pirmo soli, kad viņš pāris reizes bija apskatījies draugos uzrakstīju "Ko labu ieraudzīji? " :D un atbilde bija "Tevi", vēlāk pat uzaicināja tikties, bet beigās nekas īpašs nesanāca ... bet puika bija gadu jaunāks par mani, kautrīgs un sapratu, ka tādi mani īpaši neuzrunā ;) Tagad tas liekas muļķīgi. :D Nu gribas tādu pārākumu, vīrišķību sajust. Patstāvīgu, pašpārliecinātu vīrieti, kurš iekaros, nevis smaidīs malā un cerēs, ka notiks kaut kas :D