Kristāliń, paldies! (l) Pati nesaprotu, no kurienes man pēkšńi tik augsts sāpju slieksnis, lai tik tālu nonāktu... Bet nu bija arī gaišās puses - mani puiši iemācījās ar visu paši tikt galā un mazais memmesdēliñš tagad ir kłuvis par kārtīgu tēva dēlu, kā arī dēls pats iet gulēt - vairs nav blakus jāsēž, jo vīrs darīja citādi nekā es, un man bija laiks palasīt žurnālus :-D
Labs ir, meitenes, es dodos gulēt. Saldus sapñus! Līdz rītam :-)