Es pazīstu vairāk tos, kuri ir pamēģinājuši ar sava dzimuma pārstāvjiem aiz striktā aizlieguma no vecāku vai baznīcas puses (tāpat ka ar dzeršanu vai pīpēšanu, ja vecāki tikai brēc, ka tas ir slikti, bērns obligāti pamēģinās), bet tajās ģimenēs, kur vecāki spēj paskaidrot bērniem, ka attiecību modeļi realitātē ir dažādi, bērni tikai aiz zinkares padsmit gados nemeklēs kādu ar ko pamēģināt, tikai lai lauztu aizliegumu. Jo cilvēki tā ir radīti, ka gribās pamēģināt aizliegto... Ok, ne visi arī pēc pamēģināšanas kļuvuši par gejiem un lesbietem, bet paši atzinuši,ka ja tas viss nebūtu tik ļoti HISTERISKI aizliegts, 100 gadus nevajadzētu pat mēģināt! Tas jau ir nu jāsaprot.
Man mamma no desmit gadu vecuma iedeva alkoholu svētkos pagaršot, par alkoholiķi nekļuvu, bet paziņa, kurai vienmēr līdz 18 gadu vecumam bija liegts dzert, kļuva gan. Ok, situācijas mēdz būt dažādas, ir ietekmējamie cilvēki arī bez reklāmas, bet tā histērija pret propagandas, kuras reāli nav, jau besī.
kamēr Dimitere nebļāva pret praidu, par to maz kas runāja brēkt, man ir vairāki paziņas, kuri nav TĀDI, bet ies atbalstīt gejus par spīti pret dažu indivīdu rupju un cilvēkus aizskarošu histēriju!
Un vispār, likumdošana ir tik daudz citu aspektu, bet te viens atkal par homo brēc!
80
