Nu redzēs... Reiz jau ieminējos par tādu iespēju, protams, sāka sprauslot. Bet nu ik pa brīdim pacelšu šo jautājumu un mudināšu iepazīties ar informāciju par to. Galu galā, tas nav nedz nāvējoši, nedz neatgriezeniski. un veselīgākā alternatīva abiem, ja bērnus vairs neplānojam.
Nu nez... Es visu mūžu dzert OK, lietot citādi hormonus vai staigāt ar spirāli arī nevēlos. Pārtrauktais nav veselīgs ilgtermiņā... Pēc 40 gadiem tiešām bērnus vairs nevēlēsimies (un tas nemaz nav tik tālu vairs). Ja vīram uzradīsies mīļākā, kurai gribēsies no viņa bērnus - tā vairs nebūs mana problēma. Manuprāt, ļoti laba alternatīva - veikt nelielu ķirurģisku iejaukšonos un miers.
Man nervozēt nav nekādu iemeslu, ne jau es te šodien forumā plosos pa dažādām tēmām...
Tie pieminētie argumenti - nu neko jaunu jau nepateici. Bet tāpēc jau attiecībās ir pieņemts runāt daudz un dikti par svarīgām tēmām, kamēr tiek atrasts kāds kompromiss un kopsaucējs. Man vīrieša argumenti, ka viņam bail vai viņa lepnums tiek nepiedienīgi aizskarts - nav argumenti, kuros ir vērts ieklausīties. Šis jautājums noteikti tiks vēl ne reizi vien cilāts un apspriests, lasīta attiecīgā literatūra, tiks runāts ar ārstiem un cilvēkiem, kuriem ir personīga pieredze šajā jautājumā. Domājams, pa to laiku vīrietis nomierināsies un spēs pieņemt šo lietu mazāk "sāpīgi" un lecīgi.
Katrā ziņā, šāds solis nav domāts jauniem cilvēkiem kuri pagaidām negrib bērnus. Kaut kas tāds der tikai tiem, kuri jau ir sen kā kopā un bērnus jau ir dzemdējuši pietiekošā skaitā. Paliek vēl kādi 30 gadi kuru laikā uztraukties par grūtniecību nedomāju, ka ir labākā alternatīva..
ir tikai vai nu pāra darīšana, vai arī indivīda vēlme.
cik bērnu jums ir? vēl gribat? ir iespējas?